Tagad sāku skumt par to, ka trūkst motivācija iziet ārā un pakustināt kājas..

 

****

Sāku trenēties Decembrī, jā .. tieši tad, kad ārā bija ļoti auksts un tumšs. Ārā skriet jau nu noteikti negribējās, bet kaut kā piespiedu sevi iziet un noskriet kaut vai tikai pāris kilometrus..

Tā nu trenējoties rezultāti palika arvien labaki, protams, es ļoti daudz slinkoju un arī pārāk daudz lietoju alkoholu. Neskatoties uz to, bija pienākusi pēdējā maratona nedēļa, kura pienāca ar nelielām(labi īstenībā es meloju.. lielākām par nelielām) bailēm. Uztraucos par to, ka tiešām esmu par maz trenējies, garākā distance, kuru pirms maratona biju skrējis bija tikai 26 kilometri, 2h un 45minūtes.

Domāju, ka būs pakaļā un sāku šaubīties par sevi, varbūt jāsaīsina distance uz pusi.. Tā nu dienas gāja, bet es sapratu, ka nevaru padoties.. tas nav manā stilā..

 

 

Nu jā.. tā nu maratona starta dienā, staipījos un locījos kādas 4o minūtes, jo biju novērojis, ka pēc 20 kilometra manas potītes un ceļu locītavas sāk nepatīkami sāpēt..

 

Starts.

Es zināju, ka nedrīkstu skriet ātrāk par 10km/h, citādi distanci neizvilkšu līdz galam.. Mani apdzina daudzi.. mani turpināja apdzīt.. Pirmie desmit kilometri bija ļoti viegli, pat īsti nesvīdu karstajā saulē (23C).

Tuvojās pirmie divdesmit kilometri, nevarēju saprast vai kājas sāpēs vai nē.. bet domāju par to, ka nesāpēs un jāā.. tiešam turējos braši, ne miņas no kādām sāpēm. Ap divdesmit astoto kilometru sākās grūtības, sev teicu, ka tikšu līdz trīsdesmitajam un tad jau vēl tikai 12 paliks..  Trisdesmitpiektais kilometrs, vairs nedzirdēju nevienu sev aizmugurē, bet atskatīties netaisījos.

Pamanīju vienu meiteni, kas bija man aiztempusies pa priekšu, iespējams, ap kādu 15 kilometru..  Līdz finišam bija palikuši kādi 4 kilometri un mani atgriezās spēks, sāku skriet ar kādiem 12km/h pāri vanšu tiltam(protams es viņu apdzinu, jo viņa gāja).. sanāca tā, ka tiklīdz tiku līdz vanšu tilta galam biju apdzinis kādus desmit skrējējus, un atpakaļ nesoties pa tiltu apdzinu vēl kādus 10 vismaz..

Nogurumu varēja manīt ne tikai skrējējos, bet arī līdzjutējos.. bieži vien uzkliedzu atbalstītājiem, vai gadījumā viņi nav vairāk saguruši par mani smile_mini.gif

Pēdējā taisnē ienesos jau ar kādiem 15km/h un spēks bija atliku likām, lai uztaisītu kārtīgu sprintu..

FINIŠŠ.. JĀĀĀ

 

Pēc finiša bija baigā apetīte un slāpes, tāpēc visu jogurtu, ko man pasniedza finišā izdzēru vienā rāvienā. pretīgs jogurts. Danone. Palika tik slikti, ka visu rāva uz augšu.. Nākamreiz tā noteikti nedarīšu.

Jūtu, ka vairāk man tīk sprintot, nekā skriet garās distances, bet šī distance tiešām ir devusi milzum izturību. Un jā, kājas man stipras, tagad esmu ķēries pie roku trenēšanas, pēc tam gan jau iemetīšu vēl kādu rakstu, kā man iet savos ZVĒRA treniņos.

 

Pēc finiša bija diezgan grūti iet uz mājām, vecrīgā vairākas reizes nācās apsēsties..

Noskrēju 4h 40 minūtēs.. 42 195 metrus.

 

****

 

Nekad, Nekad nepadodies(2008)..

Laboja throttle, labots 4x