Viksas kapenes neapšaubāmi ir viena no nozīmīgākajām ķeltu ēras augstdzimušo apbedījumu vietām. Tieši šīs kapenes pilnībā mainīja vēsturnieku priekšstatu par ķeltu kultūru. Attēlā redzamais kaklariņķis ir izgatavots no 480 gramiem 24 karātu zelta, padarot to par vērtīgāko no atrastajiem šāda veida ķeltu kaklariņķiem. Tas tiek datēts ap 500.gadu p.m.ē. un ir izdekorēts ar spārnotiem zirgiem un tik sīkiem, detalizētiem rakstiem, ka tos fotogrāfijā nevar īsti pat saskatīt. No lētāka materiāla izgatavotus, lielākus ar zeltu noklātus kaklariņķus, simbolizējot kaŗeivju spēku, nēsāja ķeltu kaŗotāji. Arī romieši bieži vien mēdza no ķeltiem šos kaklariņķus savākt kā kaŗalaupījumu.

Šis iespaidīgais ķeltu katls tika atrasts Dānijā. Tas ir arī viens no jaunākajiem rakstā minētajiem artefaktiem, kas tiek datēts tikai ap 100.gadu p.m.ē. Plāksnes, kas, kopā sastiprinātas, veido katlu, ir izlietas no tīra sudraba, kas, iespējams, iegūts, izkausējot romiešu sudraba monētas. Uz centrālās plāksnes ir attēlota sieviete ar zobenu rokā, uz pārējām — īstas vai mītiskas mežu apdzīvojošas radības kā brieži un pūķi, kā arī dažādas zoomorfiskas ķeltu mītoloģiskās dievības, no kuŗām ievērojamākā ir ragaina būtne, meža dievība Kernūns, ap kuŗu pulcējas meža dzīvnieki. Kernūnam tiek piedēvēta spēja pārvērsties meža dzīvniekos. Viņš ķeltu mītoloģijā tiek uzskatīts par savvaļas dzīvnieku pavēlnieku. Pievienoju arī interesantu video animāciju par vienu uz katla attēlotajām ainām, kur dievs kritušos kaŗotājus uzsēdina uz zirgiem, lai viņi var jāt uz aizsauli.

Kirbērnas zobenu Britu muzejs ir nosaucis par "iespējams kvalitatīvāko Dzelzs laikmeta zobenu Eiropā".

Šāda zobena dzelzs asmens izgatavošanai bija vajadzīgs ilgs laiks un meistarīga kalēja roka. Zobena spals ir neparasti sīki detalizēts, — tas ir izgatavots no trīsdesmit septiņām dažādām dzelzs, bronzas un kaula detaļām.

Pēc tā salikšanas kopā, spals tika izrotāts ar sarkano stiklu. Zobenu nēsāja no dzelzs un bronzas izgatavotā makstī, kur bija iegravēti Latēna stila raksti un kas bija izrotāta ar sarkanā stikla lauskām un gabaliem.

Zobens tā īpašniekam bija acīmredzami dārgs. Zobena maksts ir tikusi vairākas reizes labota, kā arī kopā ar pašu zobenu apglabāta blakus pēdējam īpašniekam.

Šīs krūkas (tās parasti veidoja pa pāŗiem) pašlaik ir apskatāmas Britu muzejā un tās tiek uzskatītas par vienu no izcilākajiem ķeltu amatniecības meistarības pierādījumiem; uz tām ir attēloti vairāki nozīmīgi ķeltu mākslas aspekti, piemēram, zoomorfiski tēli un ķeltiem raksturīgie raksti. Krūkas ir izgatavotas no bronzas, taču liela daļa to detaļu ir inkrustētas ar stiklveida emalju un koraļļiem, kas liek domāt par to izgatavojošo amatnieku prasmīgumu un plašo tirdzniecību, kas tajā laikā norisinājās starp ķeltiem un citām tautām. Dzīŗu un simpoziju (dzeršanas ballīšu) laikā no šādām krūkām parasti dzēra un tās norādīja uz attiecīgā cilvēka augsto stāvokli sabiedrībā. Diemžēl šie artefakti ir iecienīti kapeņu izlaupītāju vidū, tādēļ arī nekas daudz nav zināms par šo krūku iespējamajiem īpašniekiem.