[sh] Slēpņošanas pasākums ''Upesciems 2013 2''

Nu jau pagājuši mēneši divi, Joņā uzstādītie rekordi krīt, bet labāk vēlu nekā nekad. Šeit būs neliels ietskats, dažiem atskats, pašlaik pēdējajā eXs.lv GC pasākumā.

Kā jau vienmēr, sākumā braucēju bija daudz, taču lēnā garā atkrītot palikām 4, Toms (shevijs), Kārlis (mjau), Katrīna (Twī), Ģirts (winw). Neskaitot kārtējos sagatavošanās un organizējošos darbus, visi piedzīvojumi sākaš agrā piektdienas rīta, kad saņēmu īsziņu no Kārļa, ka viņš ir nokavējis autobusu Bērzciemā un nākamais ir tikai vēlā pēcpusdienā. Jau plānojot ārkārtas plānu B saņēmuvēl vienu īsziņu, izrādās, Kārlis bija nostopējis divas vācietes, kura brauca uz Jelgavu. Tuvākās stundas pagāja navigējot Kārli cauri visai Jūrmalai uz Rīgu. 

Turpmākais scenāris jau ir krietni ierastāks citiem GC pasākumiem. Pēcpusdienā satikāmies pie Turkebaba, kamēr Kārlis brokastoja, devāmies uz Rimi saprikt visu nepieciešamo. Lai arī laiks izlikās pār-pārēm, taču, kā vēlāk izrādījās, tā viss nebija...

Slēpņošanu iesākām ar apmeklējumu pie Rīgas cirka slēpņa, kuru reiz kopā ar Joņi nespējām atrast, šoreiz ar nedaudz lielāku neatlaidību, slēpnis tika atrast un devāmies uz 40. autobusu. Nonākot Juglā secinājām, ka tik tikko nokavējām autobusu uz Upesciemu, kurš ir reizi 40 minūtēs, nu neko, sēžam un gaidam, kā arī sākam secināt, ka tomēr tā laika mums tik daudz nav un tās 40 minūtes ir diezgan liels laika sprīdis.

Nonākot Upesciemā, līdz otrās trases sākumam, mums vēl nācās paieties kādu gabaliņu. Iesākām kopā ar pirmās trases pāris slēpņiem, kurus Ģirts nebija atradis, tad pāri Krievupes mākslīgajam dambim, nedaudz gar kempingiem, vēl neliels gabaliņš pa mežu un bijām klāt, ''Riga Mega Power Trail'' 2. apļa dienvidrietumu stūrī.

Arī ar GPS ierīcēm mums īpaši neveicās, manam telefonam īsti nestrādāja menu pogas un pašā sākumā ar tehnikas apgūšanu bija kā bija, bet Kārļa telefonam bija tikai 70% baterijas. Kaut kā nebūt iemanījāmies orientēties Upesciema mežos, atkal. Pēc neilga brīža nonācām interesantā vietā, pēkšņi, tīra un sakopta meža vidū vieta ar 86, jā, es izskaitīju, cigarešu končikiem, protams, Ģirts nevarēja neuzpīpēt tik interesantā vietā, bet mums, pārējiem, bija īss brīdis atpūtai.

Slēpņi, slēpņi un vēl reiz slēpņi, bet lēnām virzījāmies uz priekšu, nonācām Maksteniekos. Tur jau mūs gaidīja niknais Makstenieku sargs, kurš mūs nikni norēja, kā arī viņa tukšā bļodiņa pie centrālā krustojuma. Sveicieni Edgaram (durvis)!

Nu jau nonākuši trases galējā ziemeļu punktā, mūs sagaidīja vairāki papild slēpņi, daži pašas trases autora izlikti, citi tur jau stāvējuši pirms trases izveides. 

Dūņezers (Jāsaka, ka šoreiz diezgan veiksmīgi un neviens nekur neiekrita manevrējot uz šaurā baļķa, taču kaut kad vēlāk Ģirtam tas reiz izvērtās nedaudz savādāk )

Tumšezers (Ha, labi iznākusi pieskaņotā bilde ezera nosaukumam )

Peldezers 

Atradām lielisku vietu kempingam, forša peldvieta, sakopta apkārtne un neviena paša cilvēka, taču līdz ieplānotajai apmešanās vietai bija vēl gabaliņš jāveic.

Nonākuši uz pēdējās finiša taisnes viss sāka satumst ar vēja spārniem, bet arī trase kļuva krietni vieglāka. Varbūt jautāsiet, kā Upesciema trase var kļūt vēl vieglāka? Ja visi slēpņi ir gar taisnu ceļa posmu, piesptiprināti pie sētas, kurus Katrīna var jau pamanīt pirms paŗdesmit metriem, lūk, šādi Upesciema trase kļūst vēl vieglāka un ātrāka un tas bija tieši tas, kas mums bija nepieciešams, lai tiku līdz nospraustajai kempinga vietai. 

Nonākuši galā, pēdējo slēpni atradām bez maz vai tumsā, un nonākot kempingā, kas bija pāris minūšu attālumā, tums bija iestājusies pilnībā, līdz ar pēdējiem gaismas stariem, kuri atstarojās no ezera, uzslējām teltis un sākām meklēt malku ugunskuram. Blakus atradām foršu žagaru kaudzi, kur jau kāds iepriekš bija atnesis malku, taču šaja'brīdī piebrauca divas mašīnas, ne mēs vienīgie šovakar gribējām atpūsties pie Asaru ezera, taču pēc pāris laipnāku vārdu apmaiņas, beigās mūs pat lolamājot, viņi aizbrauca. Ar Katrīnas lieliskajām spirta tabletēm un neaizmirstām šķiltavām ugunskurs iekurinājās acu mirklī.

Ar Ģirta foršo Maximas cirvi saveidojām iesmus, sacepām desas, klāt tomētu mērce, baltmeize un alus, lieliskas vakariņas pēc lieliskas dienas. Vienīgi žēl, ka neviens man nepiebiedrojās uz nakstnīgu peldi ezerā un atlikām to uz rīta pusi.

Rīts pienāca. Neviens īsti labi nebija izgulējies. Jau pašā sākumā secinājām, ka nakts vidū pie ezera bija piebraukusi vēl kāda mašīnas, nakts vidū gar mūsu teltīm meklējuši malku un netālu iekurinājuši ugunskuru, kurš vēl agrā rīta stundā kūpēja. Pēc tam es secināju, ka pa nakti manam telefonam ir izkritis skērienjūtīgais sensors, un mūsu GPS bateriju rezerves samazinājās uz pusi, palika tikai Kārļa telefons ar kādiem 34& baterijas, iestājās maksimālais taupības režīms. 

Sakravājuši mantas, teltis, paēduši brokastis, nenopeldējušies, jā, manu uzzaicinājumu uz peldi atkal visi atšuva , devāmies trasē, jau pirmais slēpnis bija mūsu apmetņu ezera papildslēpnis, un šoreiz krietni savādāgs, krietni kreatīvāks, labi, ka tam mums nebija laika iepriekšējajā vakarā, savādāk nebūtu nekādu iespēju atrast.

Kā izrādījās, tad mana metode, kuru es pielietoju savam telefonam, kad nestrādāja menu pogas, ir arī efektīva baterijas tauppīšana - vienkārši atverot trases karti, maksimāli pietuvinot aptuveno atrašanās vietu un pārējais jau uz pieredzīti. Tā nu es ātri vien arī piesavinājos Kārļa telefonu un devāmies tālākajā trasē. Tiesa, šim te ir arī viens neliels mīnuss - aizrunāšanās. Bieži vien pagājām garām slēpnim, citreiz nonākot jau pie aiznākamā slēpņa.

Trases ietvaros apgājuši nelielu līkumu - nonācām atkal pie Asaru ezera, šoreiz gan otrā krastā. Neliela nesaprašanās un iekritām pie pēdējā trases papildslēpņa uz pietiekami ilgu laiku. Patērējām daudz baterijas, kuras mums jau tā trūkā. Ģirts, pēc kāda ''loģiska'' pamudinājuma ''aizej tur apskaties, varbūt tur ir slēpnis'', lai gan tur nebija pilnīgi nekādas iespējas, ka tur varētu būt slēpnis, pārgājis pāri kādam kritušam kokam, attapās kaut kam līdzīgam kā Slapjajā kaķi, ar vienu kāji līdz celim iegrimis dubļos, tomēr laimīgi ticis ārā. Pēc nelielas apdomāšanas, GPS nolamāšanas un secinājuma, ka dēļ šī slēpņa mums laikam baterija nepietiks, ar vēsu galvu tomēr slēpni atradām. Devāmies tālāk, nu mums bija palikuši 6% baterijas uz patsmit slēpņiem.

Beigu posmā, brīdi, kad tas bija visvairāk nepieciešams, trase atkal palika vieglāka - nepārportamas geotakas aiz kokiem un citām lietām, tādējādi vēl vairāk ietaupot bateriju. Pa ceļam satiekot divus citus slēpņotājus, kuri trasi veica pretējā virzienā ar velosipēdiem, veiksmīgi bijām nonākuši sākumpunktā jeb pieviekuši arī otro Upesciema trasi! Un pat bija palikuši 2% baterijas, Kārlis ar smaidu sejā noteica: "Forši, varēšu autobusā ietvītot''.

Neliels, noguruma pilns, gabaliņš līdz Upesciemam, autobuss līdz Juglai, autobuss līdz centram, vilciens līdz Jūrmalai. Svētdienas vakarpusē lieliskais slēpņošanas pasākums bija pieveikts!

Teikšu lielu paldies visiem, kuri piebiedrojās - lielisks pārgājiens, lielisks vakars!

Laboja shevijs, labots 1x