Domāju, ka daži te mani pazīst kā grafiķi, taču spēles ir mana kaislība un vaļasprieks, domāju nedaudz dalīties savos iespaidos un, ja kāds vēlas padiskutēt vai nepiekrīt manam topam - laipni lūdzu

5. Heroes of Might and Magic III

Šo spēli iekļāvu savā topā tāpēc, ka tā bija viena no pirmajām spēlēm, kuru jaunībā sāku spēlēt. Tai ir vairāk nostaļģiska vērtība, nekā kas cits. Cik bieži spēlēju viņu ar draugiem, brāļiem, tik daudzas taktikas tika izmantotas, kartes iegaumētas no galvas, skillu veidošana, kaujas izcīnītas. Patiesībā, vairāk šī spēle, nekā skola man iemācīja loģisko domāšanu un pamata angļu valodas sapratni, jo pirmoreiz HOMM3 es sāku spēlēt laikam 8 vai 9 gadu vecumā. Vēl nesen izspēlēju visas kampaņas uz grūtāko līmeni un iegrimu nostaļģijā.

4. Counter-Strike 1.6

Ak dies. Atceros, ļoti skaidri, ka 7. Klasē bija šīs spēles uzplaukums – visi manā klasē viņu spēlēja, pat uztaisījām savu komandu un gājām taisīt cw un tādus murgus. Es tiešām izmetu diezgan daudz laika spēlējot CS, bet nevarētu teikt, ka es to nožēloju. Patiesībā, es nenožēloju nevienu sekundi, kuru esmu pavadījis darot kaut ko, kas man sagādā prieku – ne jau pati spēle (šajā gadījumā), bet gan jautrība, ar draugiem spēlēt un caur skype/vent runāt, tā bija vienkārši forša pieredze. Taču 7. Klases beigās pajuka komanda, sāku spēlēt viens pats dažādos serveros, biju arī admins cs.roxcs.lv kādu laiku, biju tur iegrimis jau krietni, bet arī tas apnika. Ap to laiku arī sāku vairāk ieinteresēties meitenēs un tas aizņēma lielu daļu mana laika.

3. Runescape

Runescape es spēlēju arī CS laikos, taču visu laiku man gadījās ar lieliem pārtraukumiem spēlēt. Ja godīgi, pārāk daudz labu atmiņu man nav saistībā ar šo spēli, agrāk aktīvi piedalījos toreizējā LRC (Latvian Runescape Community), bija daudz foršu cilvēku, taču arī kaut kā apnikās spēle. Es sapratu, ka RS var būt jautrs tikai tad, ja ir draugi, ar kuriem spēlēt, vai arī ja esi uzkačājis skillus, ka vari darīt krutas lietas. Nolēmu dabūt Quest cape, ļoti ilgi cīnījos, līdz to dabūju, un tad man vienkārši nebija jēgas spēlēt, negribēju neko. Tik augsta vieta topā tāpēc, ka šo spēli no visām esmu spēlējis visvairāk un, lai gan nebija tik interesanta pieredze, šī spēle krietni uzkopa manas angļu valodas zināšanas.

2. League of Legends

Šo spēli sāku spēlēt pirms apmēram pusgada, ļoti, ļoti aizrāva. Man vienmēr ir patikušas MOBA spēles un, likumsakarīgi, LoL ļoti iepatikās. Šī ir arī vienīgā spēle, kur esmu vairāk hardcore spēlētājs, nevis casual. Es ļoti gribu palikt labāks šajā spēlē, analizēju savas spēles, nodarbojos ar theorycrafting, pierakstu visus counterus, item buildus, visu, visu, ko uzzinu. Protams, kā visas spēles, viņu ir visjautrāk spēlēt ar draugiem, it īpaši te noder skype vai vienalga kāda programma, lai varētu sarunāties. Dažreiz viņa mēdz būt dusmas izraisoša, bet es parasti vairāk dusmojos uz sevi, nevis komandas biedriem. Es nezinu, cik daudz viņi saprot no spēles un cik es, tāpēc nevaru īsti viņus vainot, varbūt es kļūdos. Bet jā, šī spēle ir vienkārši lieliska 

1. Starcraft 2

Spēle, kas manā personīgajā topā iegūst pirmo vietu. Un, pats labākais – es viņu esmu spēlējis labi ja nedēļu, pret AI. Šī spēle man tik ļoti patīk tāpēc, ka viņu ir neticami aizraujoši skatīties. Es esmu aizvadījis diezgan daudz laika skatoties strīmus un turnīrus, jo tur ir TIK daudz informācijas, tik liela variācija notikumiem. 
Manuprāt, SC2 ir mūsdienu spēļu profesionalitātes kalngals. Nevienu citu spēli nezinu, kur vajag tik ātrus pirkstus, tik strauju reakciju, spriešanas spēju un domāšanu. Visvairāk par visu man patīk SC2 komūns. Jo šis komūns ir daudz, daudz, daudz pozitīvāks nekā LoL (vienīgais pozitīvais LoL komūns, ko zinu ir redditā, un ne vienmēr tur ir tas labākais) un man patīk sekot visiem jaunumiem, kas saistīti ar SC2. Es neuzdrošinos nopirkt šo spēli un sākt spēlēt pa īstam, jo es zinu, ka tas man atņemtu pārāk daudz laika, man drīz centralizētie eksāmeni, tad vēl visādi citi trobeļi priekšā, varbūt kādreiz vēlāk ^^

Noslēgumā gribu teikt, ka nevajag kaunēties par to, ka esi geimeris. Es nezinu kāpēc cilvēkiem ir saglabājusies aizvēsturiskā domāšana, ka geimeriem nav dzīves, nav meitenes, ir tikai dators/konsole. Personīgi, es apmeklēju pārtijus, eju uz trenežierzāli, nodarbojos ar sportu, pavadu laiku sievietēs (ha), taču es māku saplānot savu laiku tā, ka man atliks laiks visam, ko gribu darīt, vienkārši spēles man ir tuvas, un man pavisam patīk tās spēlēt, jo es to uzskatu par sevis pilnveidošanu