Airēšana

Šajā grupa var pievienotiesv visi kuriem intrensē airēšana !

Kā rādās Smailīte un Kanoe ?

Smailīte:

Airēšana smailītēs nav jauns sporta veids, kas izgudrots pamatojoties uz vecajiem. Tās priekštecis ir pirmatnējā cilvēka vienkocis (no masīva koka izgrebta laiva), kas ejot līdzi cilvēces attīstības vēsturei ir mainījis savu izskatu. Senāk smailītes tika izmantotas kā transporta un medību līdzeklis. Nav īsti zināms, kur ir šo laivu dzimtene, jo tās attīstība notika vienlaicīgi dažādās pasaules daļās.

Grenlandes roņu mednieka smailīte

Amerikas kontinenta iedzīvotāji izmantoja audumu un dzīvnieku ādas, lai pārklātu izdobtus koka klučus, kamēr eskimosi bija izveidojuši smailīti, kurā 1 vai 2 airētāji varēja sēdēt daļēji norobežotā sēdeklī. Laivas tika gatavotas viegli plūstošas un manevrējošas, lai pārvietotos caur Ziemeļamerikas apvidus mežonīgajām krācēm un putainajām straumēm.

Arī Artikas iezemiešu kultūras ir pavadījušas gadsimtus, projektējot, pārdomājot un labojot trūkumus un nepilnības, mainot smailīšu attīstības līmeņus. Galarezultātā tika radītas smailītes, kuras bija vislabāk piemērotas katram atšķirīgajam reģionam un cilvēkam. Lielākoties smailītes tika gatavotas izmantojot koku par rāmi, kas bija sasiets ar dzīvnieku cīpslām un pārklāts ar roņa ādu. Citas smailītes tika gatavotas no vāļa kauliem vai izdobta koka, par apvalku izmantoja jūras lauvas ādu un vāļa taukus kā vielu spraugu blīvēšanai.

Konstrukcijas no Grenlandes, Bafina Zemes un Aleutu salām, kā arī Beringa šauruma, visas bija ārkārtīgi unikālas. Smailītes no Grenlandes bijušas seklas un zemas, turpretī Bafina Zemes smailītes bija zināmas, kā platākas, garākas un daudz lielāka tilpuma. Augsts savienojums apkārt kokpitam bija ļoti veiksmīgs izgudrojums, kas atstāja airētāju sausu arī vētrainos laika apstākļos. Smailītes no Beringa šauruma bija īsas un labi pazīstamas ar to stabilitāti. Aleutu salu smailītes bija zināmas ar konstrukciju, kurai bija izgudrots sazarots loks, ar kuru labi šķelt viļņus.

 

Kanoe:

Senākie kanoe ir datēti kopš 6000. gada pirms mūsu ēras ( p.m.ē.). Domājams, ka cilvēki izmantojuši līdzīga veida transportu arī senāk. Laivas tika izmantotas ne tikai transportam, bet tā bija arī brīnumains medību līdzeklis — viegla, klusa tuvošanās izvēlētajam upurim.

Nav zināms, kur tieši ir kanoe dzimtene — Āfrikā, Āzijā, Polinēzijā vai Amerikā. Indiāņu vārdu kanaqua spāņu un portugāļu jūrasbraucēji atveda no ceļojumiem pa Karību jūras zemēm. No tā cēlušies vārdi kanoe (laiva, kuru airē ar vienlāpstiņas airi) un kanu (vispārējs apzīmējums laivai, kurā, atšķirībā no akadēmiskās airēšanas, sēž ar seju braukšanas virzienā). Senas kanu laivas ir, piemēram, pirogas Okeānijā un smailītes Aleutu salās.

Senākā liecība, kas saistīta airēšanai ar airi, tika atrasta ar angļu arheologa Sera Leonarda Voleja palīdzību - šumeru karaļa Ūra kapenēs, kuras atrodas Eifratas upes krastos. Ar šo laivu karalis varēja būt pārvietojies savā pēdējā ceļojumā pēcnāves dzīves upē. Šis motīvs ilgi tika atkārtots arī citās civilizācijās.

 

Akadēmiskā airēšana: Airēšana jeb akadēmiskā airēšana ir ūdens sporta veids. Tā pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā Anglijā. Airēšana ir iekļauta Olimpisko spēļu programmā no to atjaunošanas 1896. gadā.

Latvijā airēšana ir bijusi attīstīta lielākajās pilsētās, kuras atrodas pie ūdens krātuvēm. Pašreiz visvairāk ar to nodarbojas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, un Daugavpilī.

Ja tu vāc grupas, tad ej pakaries.