Kas ir “Serial Experiments Lain”? No kurienes nāk tāds nosaukums? Kaut gan tas varētu šķist diezgan dīvaini, nosaukumam nav nekāda sakara ar paša darba saturu(Izņemot “Lain” daļu, kas ir galvenās varones vārds. Ļoti iespējams, ka bez stāsta aiz tā visa, šī anime seriāla nosaukums būtu īss un vienkāršs “Lain”). Šī seriāla tapšana ir tiešā nozīmē eksperiments, tas tādā mērā atšķirās no lielākās daļas jau esošo anime, ka dot tam redzēt dienas gaismu bijis diezgan riskants gājiens.

Seriālam bija arī diezgan mazs budžets, tas ir stipri manāms animācijās, laikus arī pašos zīmējumos. Animāciju kadri bieži vien tiek atkārtoti, kaut gan tas ir pasniegts diezgan interesantā veidā. Tā, ka tas nekrīt skatītāja acīs vai arī pievērst tam uzmanību būtu diezgan grūti. Tas viss neizskatās lēti un pavirši, bet ierobežotie līdzekļi devuši par sevi manīt. Lai turpinātu veidot šo seriālu, tā veidotājiem nācās "radīt" pirmo epizodi, "pasniegt" to kompānijai, kura finansēja šo projektu un sagaidīt atļauju, lai varētu turpināt strādāt pie tā.

Galvenās figūras šī seriāla tapšanā ir:

Ryūtarō Nakamura (Režisors, kurš ir pazīstams ar savu līdzdalību tādos darbos kā “Lupin III”, “Final Fantasy: Unlimited”, “Ghost in The Shell: Stand Alone Complex” un “Ghost Hound”)

Chiaki J. Konaka(Rakstnieks un scenārists, pazīstams ar drūmu un psiholoģisku noskaņu savos darbos. Uzrakstījis scenāriju tādām anime kā „Armitage III”, „Bubblegum Crisis Tokyo 2040”, „Devil Lady”, iepriekšminētai „Ghost Hound”, „Hellsing”, „Parasite Dolls”, „Texhnolyze” un „Vampire Princess Miyuu”. Lai cik jocīgi, piedalījies arī Digimonu scenārija izveidē)

Yoshitoshi ABe(Mākslinieks, kurš savas gaitas aizsāka vēl būdams tīnis, zīmējot graffiti, par ko gan vairākas reizes iekulās nepatikšanās ar likumu. Pazīstams arī ar to, ka bieži zīmē dōjinshi* mangu, zīmējot to ar pirkstu uz iPada. Serial Experiments Lain bija viņa pirmais darbs, kuram viņu pieteica visticamāk laikā, kad viņš vēl bija universitātes students. Populārākie darbi – „Haibane Renmei”, „Welcome to the N.H.K.”(Anime) , „Texhnolyze” , „All You Need Is Kill”((light novel)Uz tā motīviem tika balstīta šī gada rietumu filma „Edge of Tomorrow”). ABe zīmēšanas stils ir diezgan savdabīgs, tas atšķiras no citu anime un mangas mākslinieku stila. Tas salīdzinoši ir vairāk realistisks un tajā pat laikā diezgan sirreāls un abstrakts kā jau mangā un anime. Šo savdabīgo zīmēšanas stilu iespējams ietekmēja ģimene, kurā ABe ir uzaudzis, tur anime un manga tika uzskatīti par nepieņemamiem. Savu iedvesmu viņš guva no apkaimes. ABe zīmējot neizmanto lineālu).

*Dōjinshi - šo terminu Japānā izmanto paša publicētajiem darbiem, salīdzinoši tas ir gandrīz tāpat kā mūsdienās uzrakstīt grāmatu un izlikt pārdošanā, kādā amazon kindle, bez izdevniecību iejaukšanās.

Sižets: Cik cieši ir saistīta realitāte un virtuālā pasaule? Četrpadsmitgadīgā Leina nekad nebija uzdevusi sev šo jautājumu. Šī ieslēgta sevī, mazā meitene, „Joprojām mazs bērns” kā bieži runā par viņu klasesbiedrenes, reti izrāda interesi pret kaut ko un slēpjas no visiem turot rokās plīša lācīti.

Vienreiz viss mainījās. Paralēlklases meitenes pašnāvība un turpmākie e-pasti, kuros pašnāvniece stāsta par to, ka eksistencei nav nepieciešams fiziskais ķermenis un to, ka virtuālajā vidē pastāv Dievs. Tas radīja interesi Leinā izmeklēt Interneta(Jeb kā seriālā tas tiek saukts „The Wired”) dzīles, kuras iepriekš Leinai bija svešas, intereses trūkuma dēļ. Izlūdzoties savam tēvam-programmistam iegādāties jaunu, pilnvērtīgāku datora modeli, kurš paplašinātu viņas iespējas lietojot internetu, Leina sāk zust virtuālajā vidē. Tajā pat laikā, no klasesbiedru teiktā, viņa uzzina, ka naktsklubā nesen tika manīta meitene, kas ir gandrīz vai identiska pašai Leinai, toties uzvedībā pilnīgi pretēja tai Leinai, kuru visi pazīst. Mīklas un dīvaini notikumi iejaucas miermīlīgajā dzīvē. Cenšoties atrast skaidrojumus Leina grimst bezgalīgo jautājumu dzēlmē. Tie jautājumi liek aizdomāties(par) vai apšaubīt realitāti, pasaules uztveri, atmiņu, apziņu, Dievu un cilvēci.

Pāris vārdi no sevis par seriāla saturu: Es nemelošu, ja teikšu, ka tā ir viena no labākajām lietām, ko esmu redzējis visu filmu, seriālu starpā. Pēdējā laikā ļoti reti skatos filmas bez pauzēm, kuras gan var izstiepties no minūtēm dienās. Savukārt ar šo seriālu kaut kas bijis savādāk, kaut kas ne tā kā ar citiem. Šis bija rets gadījums, kad miega trūkums nebija šķērslis manai vēlmei noskatīties to līdz galam vienā naktī. Pirmo reizi skatoties es neticēju, kad ik pēc mirkļa redzēju uzrakstu „to Be continued”. Aizdomājoties - Vai tiešām 24 minūtes, kas ir katras sērijas garums, ir paskrējušas tik ātri? Pat skatoties „Mehānisko Apelsīnu” es ņēmu pārtraukumu ik pēc 30-40 minūtēm. Jā, tas man šķita garlaicīgāks par Lain, kuru es skatījos miegains un ar svīstošām kulēm. Tik neuztveriet to šādi – Lūk viņš pateica, ka „Mehāniskais Apelsīns” ir garlaicīga figņa, salīdzinot ar šo animi. Es neko tādu neesmu teicis. Uzskatu arī, ka „Mehāniskajam Apelsīnam” ir liela vērtība un tā ir diezgan laba filma. Vienkārši Serial Experiments Lain „iesūca mani” sevī, ko gan nespēja citas filmas pēdējo gadu laikā. Ja jūs esat „Cyberpunk” žanra cienītājs, paiet garām šim seriālam būtu milzu kļūda. Tas ir viens no unikālākajiem darbiem visā žanrā.

Šis jau gandrīz 20 gadus vecs seriāls ir pārspējis laiku. Tā tematika bija mazāk aktuāla laikā, kad tas parādījās. Problēmas kuras tiek „apspriestas”, jautājumi kuri uzpeld ir daudz aktuālāki šodien, nekā tie bija tad, 1998. gadā, laikā, kad iespējas Internetā bijušas daudz ierobežotākas kā tagad. Seriāls virzās ap jautājumiem, kuri skar komunikāciju starp cilvēkiem, gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē; cilvēku identitāti; informācijas kā paaudžu mantojuma vērtību un daudziem citiem. Vai tas ES, kurš uzdarbojas virtuālajā vidē ir tas pats ES, kurš dzīvo ārpus tās? Cik liela vērtība ir informācijai kā mantojumam, ja tā pārstāj nonākt tālāk? Kāda vērtība ir cilvēku komunikācijai fiziskajā pasaulē? Šis ir viens rets seriāls, kurš liek tev pielietot savu smadzeni un iztēli, lai saliktu visu notikumu puzli kopā. Jūs nevarēsiet to skatīties nodarbojoties ar blakuslietām un cerēt to saprast. Seriāls spļaus visādus nelineārus, kopā nesavienotus notikumus un skatus jums virsū un pirmās 6 sērijas jūs iespējams vispār neko nesapratīsiet, vai arī, ja sapratīsiet, pēc pāris sērijām atklāsiet, ka jūsu pieņēmumi virzās pavisam citā virzienā. Ar pareizu pieeju, seriāls var rast jusos jautājumu virkni, gremdējot jūs iepriekš neizpētītajās apziņas dzīlēs un strupceļos.

Kas padara cilvēku par personību? Vai TU esi tikai atmiņu krātuve? Ja tā, tad ja atmiņas tiek izmainītas, kas ir tā persona, kura tiek mainīta? Ko vēl mēs zinam par sevi, izņemot to, ko atceramies par sevi? Ja kaut kas vai kāds tiek aizmirsts, vai tas ir pastāvējis praktiskajā ziņā? Protams, tas varēja patiesi, fiziski pastāvēt, bet, cik mums zināms, cik mēs paši varot spriest, tas īsti nekad nav pastāvējis. Ja tā ir taisnība un ja tu izmaini tās atmiņas, kas ir izmainītā persona un kas ir tas, kurš veic šīs izmaiņas? Cik daudzas no mūsu atmiņām mēs filtrējam izmaiņās? Cik uzticams ir mūsu atmiņu uzglabāšanas mehānisms? Ja tu vari izmainīt savas atmiņas, tad kas ir īsts? – Brent P. Newhall(Citāts sakarā ar šī seriāla jautājumiem par identitāti)

Seriāla Žanrs: Diemžēl exsa žanru kopa ir diezgan trūcīga, tāpēc nācās izvēlēties no tā, kas ir. Galvenie žanri, kuriem atbilst seriāls ir Kiberpanks un „Psychological Horror”. Protams, seriālu var uzskatīt arī par vienkāršu „Horror” žanra seriālu, bet tad 13. sērijai zūd jebkāda jēga. Tā „Horror” seriāla puse, toties ir personāžu psiholoģisko un emocionālo vājību kaila atklāsme pret kaitēm, tai nav nekāda sakara ar parastajām šausmu filmām. Tāpēc, ka seriāls ir tik smags uztveršanai un bieži vien liekas, ka tas, maigi sakot – spēlējas ar jūsu prātu – to varētu salīdzināt ar „Unreliable Narrator” literatūrā un filmās. Protams, tas visticamāk arī nebūtu pareizais apzīmējums, bet daudzviet tas, ko redzēsiet savos ekrānos, nebūs tas, kas patiesībā notiek, bet gan tas, ko redz un jūt personāži.

Seriāla vizuālā puse: Lai arī cik zems budžets būtu seriālam, komanda, kura strādāja pie tā, veica fantastisku darbu. 91GB uz mana cietā diska tomēr netika „aizdirsti lieki” un es pamieloju acis ar seriāla Blu Ray remake. Salīdzinoši ar daudzām citām anime, stils ir diezgan realistisks, piemēram daudzi datori seriālā izskatās gandrīz tāpat kā reāli pastāvošie datori līdz pat to iekšām. Visa futūristiskā tehnika ir balstīta uz reāli pastāvošās tehnikas. Tādi sīkumi kā personāžu mati un acis ir izstrādāti arī pietiekami labi. Cik pierasts, parasti anime tēliem ir krāsaini mati, acis un ar krāsainu es domāju visas LGBT karoga krāsas. Tas, dažos gadījumos palīdz atšķirt tēlus. Šoreiz viss pieturās normām un japāņu mati ir brūni vai melni, acis tumšas, no visa, ko atceros, vienam personāžam bija zilas acis, bet viņš bija ārzemnieks. Pat bez tām uzkrītošām īpašībām, atšķirība starp personāžiem ir skaidri redzama. Seriālā ir liels tumšu, aukstu, drūmu toņu pārsvars pār gaišākām un siltākām krāsām. Bieži ir manāma ainas noskaņas attīstība(ar attīstību izprotot jebkuru tās izmaiņu, jebkurā virzienā). Aina, kura mirkli atpakaļ bijusi koša, kļūst auksta, vai pierasti skati, kurus jau pieredzējāt iepriekš, kļūst drūmi. Tas acīmredzami saistīts ar pārmaiņām pašos personāžos.

Vizuālās metaforas, alegorija un citi: Tādu lietu seriālā ir diezgan daudz, bet tās nav obligāti atklāt vai vispār meklēt kādu dziļāku domu tajās, tas ir tikai viens no variantiem, kurš šo veselo ainu izrotā. Pasniegšu dažus piemērus, kuri būs tik neliela daļa no visa, ko sastapsiet. Seriāls spļaus daudzus sīkumus jums sejā, tas, kas daudziem padara skatīšanos apgrūtinošu ir pastāvīgas izmeklēšanas veikšana. Paši seriāla veidotāji apgalvo, ka jebkurš skaidrojums aiz lietām seriālā ir tikpat patiess, cik oriģinālā autoru doma, kura netiek atklāta. Tāpēc šo seriālu nav iespējams saprast nepareizi. Šo seriālu var saprast tikai un vienīgi subjektīvi(Protams nepametot galvenos sižeta notikumus un pavērsienus). Tas ir viens no iemesliem kāpēc par seriālu tiek runāts vēl pa šai dienai.

Interesanti:

„Serial Experiments Lain” trio, jeb iepriekšminētie Ryūtarō Nakamura, Chiaki J. Konaka un Yoshitoshi ABe, bija sākuši darbu pie vēl viena kopīga projekta „Despera”, kurš diemžēl tika apturēts, sakarā ar Nakamuras nāvi, pagaišgad.

Viens no pirmajiem seriāliem Japānā, kurā liela daļa animāciju tika veidota ar datoru.

Pēc anime motīviem ir izveidota PS1 spēle, kura kalpo kā papildinājums seriālam, tikpat mulsinošs un nelineārs. Spēlētājam jāsastopas ar kaudzi informācijas, no kuras tikai niecīgai daļai varētu būt kāds sakars ar notiekošo.

Atsauces Apple precēm:

Seriāla kreatīvā komanda – rakstnieki, scenāristi un mākslinieki ir lieli Apple produkcijas fani, kas arī ir atstājis dažas pēdas pašā seriālā.

  • Balss, kura katras sērijas sākumā nolasa sērijas nosaukumu, tika veidota izmantojot Apple „PlainTalk” programmu.
  • ”Tachibana Industries” kompānija seriālā, kura ražo NAVI datorus ir atsauce Apple kompānijai. Tachibana ir mandarīns japāņu valodā.
  • NAVI ir abreviācija Apple „Knowledge Navigator”
  • HandiNAVI ir balstīts uz Apple ražotā Newton, kurš savukārt ir viens no pasaulē pirmajiem plaukstdatoriem.
  • ”Copland OS Enterprise” operētājsistēma, kura tiek minēta seriālā ir tieša atsauce Apple „Copland” operētājsistēmai, kura turpmāk izvērsās par vienu no lielākajām neveiksmēm IT vēsturē.
  • Leinas vecais NAVI(kurš seriālā tiek minēts kā children’s NAVI) dators ir balstīts uz Apple „Twentieth Anniversary Macintosh”(ierobežotā daudzuma datori, kurus Apple izlaida kompānijas 20 gadu jubilejā).
  • Leinas klasesbiedrenes Alises NAVI dators ir balstīts uz Apple iMac G3 dizaina.
  • Programmēšanas valoda, kurā Leina programmēja uz sava HandiNAVI, 7. sērijā ir LISP programmēšanas valodas dialekts. Programma, kuru Leina rakstīja Common Lisp dialektā ir britu matemātiķa Džona Hortona Konveja „Game of Life”.
  • 11. sērijā, vienā mirklī parādās uzraksts ar Apple reklāmās plaši pazīstamo saukli „Think Different” un tā pati balss(kura dzirdama katras sērijas sākumā, lasot tās nosaukumu), Apple programmā „PlainTalk” to nolasa.
  • 7. sērijā ķivere, kuru Nezumi izmanto slaistoties pa ielām ietver sevī diezgan interesantu pārlūka interfeisu, kurš ir balstīts uz Apple „HotSauce”.
  • Sauklis „Close the World, Open the nExt”, kurš ir atrodams uz daudziem produktiem, kuri saistīti ar seriālu ietver sevī atsauces "NeXT" kompānijai, kuru Stīvs Džobs nodibināja 80. gados, kad pameta Apple. Vēlāk šo kompāniju pārpirka Apple kā rezultātā pats Stīvs Džobs atkal attapās vecajā vietā.
  • Katras sērijas beigās(Izņemot pēdējo epizodi) parādās uzraksts "to Be continued”. „Be” uzrakstā ir izkrāsots tieši tāpat kā „Be. Inc.” logo. „Be” nodibināja Žans Luijs Gasse, kad zaudēja savu statusu Apple(iepriekš 9 gadus būdams viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem kompānijā).

Vērtējumi:
IMDB : 8,3

MAL : 7,97

Cyberpunkreview: Diemžēl nespēju ielikt arī Cyberpunkreview saites vērtējumus, kas šajā gadījumā būtu diezgan svarīgi, ka arī vēlētos palasīt, ko saka tās saites lietotāji. Visticamāk saite nobruka, vai man kāda vaina un tā vairs nav lietojama. Ja turpmāk kaut kas mainīsies - izlabošu.

Mans vērtējums: 10/10 Lai arī skan pārāk drosmīgi. Reti sanāk sastapt, ko tik interesantu un neizmirstamu. Nakti pirms izlikt šo rakstu es vēlreiz nolēmu noskatīties šo seriālu un kārtējo reizi, bez apstājas noskatījos līdz beigām.

Pats nevienam neiesaku šo seriālu. Tas ir diezgan smags un ne visi to izprot. Ja tu neizproti to, tas nenozīmē, ka esi pastulbs vai intelektuāli nepilnvērtīgāks. Arī nedomāju, ka daudziem, ja vispār kādam, būs tik liela interese skatoties seriālu. Pats seriāls ir diezgan lēns, vismaz tā saka par to tie, kuriem seriāla noskatīšanās sagādāja grūtības. To arī var saprast, seriālā nav gluži daudz rīcību, nav nekādu mīlas stāstu. Seriālam ir nepieciešama īpaša pieeja. Mans mērķis ir tikai ieinteresēt cilvēkus noskatīties to, kur gan visticamāk esmu pieredzējis neveiksmi. Turpmākā izvēle - skatīties, vai nē, lai paliek jūsu ziņā.

Paldies, ka lasījāt, ceru, ka jums patika mans raksts.

https://www.youtube.com/watch?v=t5y4nQ5Y1V8

Laboja mad, labots 6x