Garīgums

  • Susuris
    0

    Simboliski filozofiska atklāsme: Tolkīna "Gredzenu pavēlniekā" burvji hierarhiski dalās pēc krāsām - Gendalfs Pelēkais, Radagasts Brūnais, utt. -, kamēr visaugstākā pakāpe un galvenā statuss ir Sarumanam Baltajam (pēc varena pārbaudījuma izciešanas un Sarumana atkrišanas arī pats Gendalfs kļūst par Balto). Grāmatā Sarumans esot sevi saucis arī par "Saruman of Many Colours" (daudzo krāsu Sarumans).
    Pēc fizikas, kā zināms, krāsas ir dažāda garuma gaismas viļņi. Gaismu var sadalīt spektrā pa krāsām (caur ūdens pilieniem lūstot gaismai, rodas varavīksne), un, saplūstot visām krāsām kopā, veidojas baltā. Tātad baltā krāsa sevī ietver visas pārējās, tādēļ kļūst skaidrs, kāpēc Tolkīns tai savos darbos ierādījis augstāko vietu.

    Dziesma, kas man mīļa un lika par to aizdomāties:

    • Susuris
      0

      Arīdzan, cik interesanti - tradicionāli pieņemts maģiju dalīt baltajā un melnajā. Vai tie, kas to izdomāja, tad jau zināja, ka baltā ir visas krāsas kopā, bet melnā - pilnīgi nekāda krāsa?
      Balti priekšmeti atstaro itin visu gaismu, bet melni to visu absorbē.

    • Zveraboj
      0

      Man liekas maģiju iedala vairāk, kā slikto un labo, kam piedēvē krāsas (melno un balto). Ja skatās vienu, piemēram melno maģiju, tad to var skaitīt kā tumšo, ļauno, slikto un negatīvo.
      Protams, kas ar to saistās, kādas burvestības (mērķi), kādi izmantojamie rituāli, priekšmeti, tad bieži vien sastopamas krasas atšķirības attiecībā pret pretējo.