Labdien!
gribu padalīties ar savu bēdu, sirdsdēstu!
Tā nu ir sanācis, ka pēc 14 gadu kopdzīves, viņa ir no manis aizgājusi.
Jāatzīst ka gluži viens neesmu, reizēm tiekos ar meitiņu, bet.. bet dzīve nu gluži vairs nav tāda, kā domāju tai esam..
un,ir sajūta ka palicis esmu viens , +- 2 gadi jau..
un visu šo emociju iespaidā man ir tapis : (jā, joprojām ceru ka kādu dien satikšu īsto, vienīgo(sapņotājs tāds))
Sēžu darbā, padarījis darbus.
Domāju, kā lai aizpilda dzīves robus.
Ne tikai laiks ir sutīgs, šķiet ka ellīgs
Vēl sajūta ka nevienam neesmu svarīgs.
Tas nav uz tevi, ne arī dzan uz kādu citu
Tik sirdī sajūta, ka neesi atradis savu vietu
Sajūta ka daudz ir noiets, daudz ir gūts
Un tai pat laikā, nekur arī īsti nav būts.
Es esmu turpat, laikam kaut kur sākumā
Bet dzīve ir paskrējusi lielā ātrumā
Nezinu ko domāt, vai man jauns starts tiek dots?
Vai viss tagad atņemts, atņemts arī gods ?
Vai vispār esmu kādreiz dzīvojis,
Vai vislaik tikai esmu eksistējis ?
Nezinu, sajūta ka neesmu vēl sapratis,
Sapratis dzīves realitāti, to kas noticis !
Īsti man nav, kam es ko stāstīt varētu
Piedod, ka sūdzos , ka tā esi tu
Zinu tik to, ka tev pašai ar
Iet grūti, un nav zināms ko lai dar'.
Skumstu par savas dzīves posmu šo
Saprotu ka dzīvē vēl daudz kas jānogaršo
Tik stimuls pazudis, nav vēlmes ko iesākt
Vai tas tumšais bezdibenis ir klāt?
Šķiet ka kādu laiku, nebūs nekā laba ko teikt
Jānostājas uz kājām, tik tad varēšu tevi sveikt!
Ir salauzta, sirds, varbūt dvēsele man
Un vai varēs tur ko darīt, nezinu gan..
Atkal tie melnie uznākuši,
Visi mani mīļie pazuduši.
Grūti man, nemāku vairs priecāties.
Un atvaino, gribēju tik izteikties.
Laikam jau nedaudz paskaidrot to
Kāpec es tev vairs nesaku neko
Un nezinu, cik labi tev tas nāk
Ka salūzis cilvēks runāt te sāk..
Kautkā tā nu es jūtos,
Varbūt par kautko kļūdos
Pašam man saprast īsti nesanāk
Varbūt pat negribu, lai jau ir tas kas nāk.
Ar cieņu, Arnis