Atcerieties, pirms nedēļas rakstīju, ka gaidāmā brauciena reitings ir 5 no 5. Patiesībā Te ir jāatdala laika ar citiem brīvprātīgajiem vērtējums no hoteļa un tādu lietu vērtējuma.
Tad  nu tā. Pēc 14 garām stundām ieradāmies Antālijā, kur hotelī bijā vieni no pirmajiem. Pirms mums bija vien 2 latvieši un 1 igaunis. Kopā brīvprātīgo skaits bija apmēram 57. Te nu var dažus interesantus faktus pielikt.. Visplašāk pārstāvētās nācijas bija V ācija, Itālija un....Latvija. Visplašāk pārstāvētā pilsēta - mana Gaziantepa. 3 garākie cilvēki apmācībās bija 3 latviešu džeki. 2 no labākā izskata meitenēm bija latvietes un 1 igauniete. No visiem brīvprātīgajiem, aks tur bija sanāca, ka vistuvāk manai dzīvesvietai dzīvo Igauniete nevis kāds no latviešiem. Vienīgie 3 cilvēki, kas pamatīga negaisa laikā sēdēja nevis eksluzīvā restorānā, bet lēkāja pa peļķēm bija 3 latvieši. Un vispār - Latvija, Igaunija un Lietuva rullē ^^.
1. diena
Ierodamies viesnīcā, kur saņemam dzeltenās aproces, kas norāda, ka mums viss izņemot alkoholu ir par velti.  Nu tas arī nozīmēja, ka kārtīgie pieēsties varēja. Visu dienu pavadam pie jūras (kas priekš manis bjia silta, bet priekš moldāva, brita un itālietēm pavēsa). Varkarā ar šo kompāniju dodamies vakariņās uz krodziņu pilsētā (jo nebijām informēti, ka tyajā milzīgajā hoteļa kompleksā ir vieta, kur paēst vakariņas par velti). Protams, veiksmīgi nokavējam tikšanās sākumu un ierodamies pēdējie.  Principā tad arī bija via iepazīšanās un tā. Pēc tā pasākuma daļa devās uz čučām noguruma dēļ, bet daļa (ieskaitot mani) uz diskotēku. Pēc diskotēkas vēl nopeldējāmies sāļajā baseinā un devāmies uz čučām. Istabā vēlāk iegāzās arī dusmīgs piedzēries brits, kurš pēkšņi apvainoja mani un moldāvu, ka mēs visu laiku runājot krieviski, lai viņš nesaprastu. Tas gan ir visai dīvaini, jo nekā tāda nav. Reizēm moldāvs mēģina viņam krieviski uzlikt un tad es mēģinu britu aizstāvēt, jo viņu abu savstarpējā nepatika tā kā uz stereotipiem balstīta. No rīta situāciju izdev;as atrisināt, vismaz starp mani un britu, Moldāvs gan spītīgi uzstāja, ka viņam ar britu nav ko runāt, bet, laikam jau viņi ar visu nokārtoja savā starpā.
2. diena 
Sākās apmācības, mums stāsta par Turciju, par attieksmi EVS laikā un tādām lietām. Principā diezgan interesanti. Tiesa, garās runās neizplūdīšu. Varu vēl pieminēt, ka bija iespēja pārmīt vāru ar Nacionālās aģentūras šefu. Moldāvs to arī izdarīja. Bet nu salīdzinot ar citiem mūsu problēmas ir tīrais sīkums. Vakarā ar pacmit brīvprātīgajiem aizgājām ārā uz kafejnīcu. Pēc tam doma bija iet uz disko, bet tā atkal bija pagalam draņķīga tā ka devos pie miera.
3. diena
Turpinās apmācības. Dabonam interesantu informāciju par Turciju, arī viktorīna ietiplst komplektā. Uzvarētāju grupa dabūja buteli vīna. Vakarā skatāmies filmu "one day in europe", kas izrādās diezgan smieklīga un ir vērts noskatīties. Pēc tam mana pāris cilvēku organizēšana iet ārā uz kafejnīcu izvērsās par 25 cilvēku grupu. patīkamā gaisotnē nosponsorējam vienu kafejnīcu, uzspēlējam tavlu (backgamon) un pēčāk ar milzīgo latvieti, vācieti ar afro un mūsu britu ejam peldēt baseinā, kur tumsā mainas gaismas. Pelde vienkārši ideāla un vienīgias, ko pēc tam spēju darīt bija likties gulēt.
4. diena
Konfliksituāciju risināšana un... Ekskursija pa Antāliju. Bijām pie viena ūdenskrituma, kas izrādās ir lielākais ūdenskritums pasaulē, kas krīt taisni jūrā. Bariņš nokāpām lejā pa klinti (pa klintīs izcirstiem kāpšļiem, samērā ekstrēmi). Bariņā 2 latvieši, 2 igauņi, poliete, brits un moldāvs. Pārējie noraustījās un paši vainīgi. Tas ko no augšas varēja redzēt ir štrunts, salīdzinot ar skatu no lejas, Būs arī bildes - aizpildīšu pēdējas vietas galerijā. Nesūdzēšos par pāris vietām galerijā, jo pašam konts beidzies,  *slēptā reklāma*. Pēčāk devāmies uz vecpilsētu. Tiku pareizajā komānija, kas pusstundu Antāliju apskatīja no jūras. pusstunda par 5 lirām no cilvēka. Tajā pašā laikā no pāris krieviem pan''ema 10 un pat 20 liras par to pašu braucienu biggrin_mini2.gif .Brauciens bija superīgs, pabraucām zem ūdenskrituma, iebraucām alā un vēl un vēl. Gan jau bildes būs.
Tālāk ceļš veda uz vecu vecu pilsētu sauktu par Pergi. Romiešu celta un ļoti ļoti interesanta. protams, ka tagad neviens tur nedzīvo. Palikušas vien drupas un majestātiska kolonnas.  To tiešām ir vērts redzēt. Pēc tam apmeklējām vēl vienu ūdenskritumu, zem kura bija iespēja ieiet un apskatīt no otras puses (iekšpuses) Pamatīgās alu sistēmas dēļ. Skaisti.
Pēdējais pieturas punkts - ekskluzīvs restorāns, kur ēdiens nebija gards salīdzinot ar Gaziantepu. labākā pasākuma daļa - 3 latvieši, kas negaisa laikā pa peļķēm lēkā, kamēr pārējie pūst restorānā. 
Naktī uzrīkojam baseina ballīti, jau minētajā baseinā, tikai ar vairāk cilvēkiem. Nu tas nudien bija ļoti ļoti jautri un domājams paliks atmiņā uz ilgu laiku.
5. diena
Informācija par Youth pass kā arī visu apmācību novērtēšana. 12os tiekam izsviesti no istabām, bet laiku līdz transportam uz māju pilsētām varam pavadīt hotelī. To arī daram. Ar vienu no latviešu cāļiem, britu, turku treneri un zviedru meiteni spēlējam ļoti brutālu ūdenspolo bez noteikumiem. No ļoti jautra un traumējoša padarīšana biggrin_mini2.gif Pēdējo stundu pavadām spa centrā, kur 40 dolāru vietā par masāžu samaksājam neko, jo esam nodibinājuši draudzību ar pareizajiem cilvēkiem. Vēl aziejam uz saunu, tvaika istabu, baseinu un nedaudz džakūzī. Tad jau arī jādodas prom. Gandrīz nokavējam autobusu uz Gaziantepu, jo izr;ad;as autobuss uz autoostu iet pusotru stundu un izlaiž apmēram 500 metrus no autoostas. Tad nu arī skrējām, bet paspējām. Šoreiz 14 stundas autobusā bija vieglākas, jo visu šo laiku nogulēju. 10os esam pilsētā un te nu es esmu - rakstu jums pasaciņu.
Hotelis
Istaba - 4 no 5. Divvietīgajā eistabā bijām spiesti dzīvot 3, kaut gan tā it kā nevajadzēja būt. Moldāvs gulēja uz saliekamš gultas.
Ēdiens - 3.5 no 5 daudz, dažāds, negaršīgs. Gaļu viņi ne līdz galam tur mēdza izcept. Daudzi brīvprātīgie ēdiena dēļ iedzīvojās vēderproblēmās. Protams šķīvji ar ļoti bieži bija ne līdz galam nomazgāta, kas jau diezgan pamatīgi sabojāja apetīti. Pluss, ka vrāj ēst cik lien, ja izdevās atrast kaut ko puslīdz garšīgu.                   
Diskotēkas - 2 no 5 mūzika visās veināda un draņķīga. Latvijā kurš katrs labāku uzliktu
Spa centrs - 5 no 5 ļoti patīkams. Nožēloju, ka nepavadīju tur vairāk laika
Apkalpojošais personāls - 3.5 no 5 runā krieviski, nedaudz vāciski, protams, turciski, knapi spēj salikt kopā 2 vārdus angliski. Pret brīvprātīgajiem izturējās apmēram ar tādu attieksmi "ko jūs gribat, paši nemaksājat, par jums maksā nacionālā aģentūra, tā ka nepīkstat'" Taisnība tur protams ir, bet tas vien mūs par suņiem nepadara.
Citi tūristi - pilns ar krieviem, daudz vāciešu. Krievu tūristi pārsvarā izcēlās ar nekulturālu lamāšanos un ļoti kritisku attieksmi pret katru sīkumu.
Citi brīvprātīgie - superīgie cilvēki. Visi apmainījāmies ar kontaktiem, tā ka tagad var visi ceļot zinot, ka būs kur palikt pa nakti.
Tātad hotelis izspiež 3.5 no 5
Bet nu nesūdzos - laiks tika pavadīts labi, bet Antālijas man nepietrūks. Man pietrūks to foršo cilvēku. Tiesa, daļu no viņiem satikšu vidustermiņa apmācībās janvārī.
Atā
P.s. Manu kameru salabos apmēram par 30 latiem, kas ir samērā lēti
p.p.s. Trešdien brits brauc mājās, man viņa pietrūks.
p.p.p.s. ceturtdien atnāca īsziņa, ka mans telefons tiks bloķēts, tādēļ pirmdien piereģistrēšu Latvijas telfonu Turcijā uz 4 mēnešiem, lai izvairītos no tā, un dzīvošu ar to simkarti
p.p.p.s. Šodien 2os tikšanās ar vietējiem brīvprātīgajiem, kas (es ļoti ceru) būs mūsu kolēģi