Var teikt, ka man garšo ūdens, ja teorētiski ūdenim nav garšas?
Hoyyx miniblogs
- +6
Sāksim ar to, ka garša ir sajūta, kas rodas, vielai reaģējot ar receptoriem garšas kārpiņās. Tas nozīmē, ka nevienai vielai pašai par sevi nav garšas, bet cilvēkam ir receptori, kas izsūta smadzenēm signālus atkarībā no vielas. Cilvēkam nav izveidojušās garšas kārpiņas, kas spētu sajust ūdens molekulas. Garša, ko mes jūtam dzerot ūdeni, ir tajā izšķīdušo vielu dēļ.
- 0
Bet destilēts ūdens arī nav īsti bez garšas, ne?
- +2
Destilēts ūdens arī nav pilnīgi tīrs, jo ūdens ir sasodīti labs šķīdinātājs. Tas var izšķīdināt trauka materiālā esošos sāļus, kā arī gaisā esošo ogļskābo gāzi. Jāņem vērā arī tas, ka, arī dzerot tīru ūdeni, uz mēles vienalga atradīsies ne-ūdens daļiņas, kas dos garšas sajūtu. Turklāt mēle pierod pie garšām. Ņemot vērā, ka mēle konstanti atrodas siekalās, tā ir pieradusi pie 0,005 līdz 0,010 M NaCl šķīduma. Ja to kādu laicņu patur sāļākā šķīdumā, tad izrādās, ka destilēts ūdens garšo rūgti vai skābi, bet arī atkarībā no cilvēka. Source: http://sci-hub.org/10.1126/science.143.3609.967
Citi par ūdens garšu dēvē citu garšu neesamību.Cik es saprotu, cilvēkam nav īsti receptoru, kas atsauktos uz ūdens molekulām. Tas izklausās arī loģiski, jo cilvēkam šūnās tak pilns ar ūdeni. Ne jau mēs visu dienu sevi garšosim
Ielogojies vai izveido profilu, lai komentētu!