Tikko man ienāca prātā jocīga doma. Cik saprotu, evolūcijas teorija paredz, ka dzīvās būtnes pielāgojas apkārtējiem apstākļiem, lai varētu labāk izdzīvot.
Jautājums: vai šī pielāgošanās ir pasīva vai aktīva? Ar to domājot - vai dzīvnieka ģenētiskā informācija ir tik nestabila, ka visu laiku mutējas, un tad dažas īpašības nejauši izrādās noderīgas, vai, otrs variants, ka ķermenis kaut kādā veidā pats saprot vajadzīgo virzienu, kādā vajadzētu pielāgoties, un uz to mērķtiecīgi iet?
Ja otrais atbilde izrādītos kaut kādā mērā pareiza, tad varētu pieņemt, ka par pielāgošanos atbildīgais orgāns ir smadzenes. Tas, savukārt, nozīmētu, ka mēs varbūt varam ar domu spēku izaudzēt sev asti. N' tā!