Oww, cik man forša dzīve. Datorā, zinot administratora paroli, apskatījos tēva profila internet history utt. Pierādijās viņa kārtējie meli un krāpšana. Vakar māte to pastāstīja, jo vienkārši prasot, viņš meloja bez apstājas (nožēlojams cilvēks..)
Šodien vedot mani uz treniņu, runājās ar manīm, bet es pat īsti nezināju ko teikt, jo māte nepateica, ka tēvam izstāstīja visu... Ok, es patiesību pastāstu un šis patiesību jau iepriekš zināja, un nosauca mani par žurku. Teica, ja nebūtu es tik sīks (15 gadi), tad sen jau man pa seju sadotu, neskatoties uz to, ka esmu viņa dēls... Manas domas? Nebūtu es tik sīks, viņš jau invalīds būtu.
Atpakaļ ceļā visu atkārtoja, ka es ķip izmantoju to, ka esmu sīks utt. Kā arī pajautāja, vai es arī nevēlos, lai viņš dzīvotu ar mums (māte viņu jau mēnesi dzen prom(mātes māja)). Atbildēju:"Tagad vairs nē (pēc viņa šodienas vārdiem)". Un pajautāja:"Un ja es aizietu, tu būtu laimīgs?" Atbildēju - laimīgs es nebūtu.
Life is shit.