Kā jau zināms nedēļas nogalē ceļoju uz Nemruta kalnu un Adijamanu. Tad nu lūk jums ieskats manos piedzīvojumos.

Sestdiena, 30. oktobris

04:30

Pēc 3 gulētām stundām nozvana modinātājs, ieeju dušā, pārbaudu nepieciešamās mantas, sagatavoju maizītes un ar moldāvu Artiomu pametam dzīvokli, lai pie tirdzniecības centra 6.00 satiktos ar mūsu kompanjonēm Ingu no Latvijas un Annu no Polijas. Izejam uz lielās ielas, lai ar sabiedrisko transportu aizkultos līdz autoostai, kur savukārt nēmam kājas pār pleciem un sākam stopēt. Plānotais maršruts - Gaziantepa - Besni - Adijaman - Mount Nemrut - Adijaman - Besni - Gaziantep. Plānos ietilpst nakšņošana 2.1km augstā kalna virsotnē. Gaziantep - Besni 100 km, Besni - Adijaman 50 km, Adijaman - Nemrut 70km.

07:30

Dabūjam pirmo mašīnu, aks paved vien paŗis kilometrus līdz lielajam krustojumam, kur mūsu ceļi šķiras. Nākamais piestāj maksas mikroautobuss. Pēc izmisīgas skaidrošanas, ka mums naudas nav un, ka mums šis transporta līdzeklis diez ko neder, šoferis tomēr aicina iekšā. Laimīgi nnokļūstam līdz Besni, kur šoferis nolemj prasīt naudu. Tiekam cauri ar 20 lirām, 40 vietā. (apmēram 7 lati par 4 cilvēku braucienu).

Besni ieraugam nudien brīnumaina paskata kalnus, un tiek liktas lietā līdzpaņemtās fotokameras. Pēc 15 minūšu gājiena pie mums piestāj automašīna, kas dodas uz Adijamanu. Bez jebkādām grūtībām nokļūstam ieplānotajā vietā, kur iekāpjam sabiedriskajā transportā, lai satiktos ar Couch surfing palīdzību atrasto cilvēku.

11:00 

Esam minētās personas dzīvoklī. Personas vārds - Džihans. Perkusiju meistars, kas daļēji veiksmīgi cenšas mūs apmācīt spēlēt tradicionālos turku sitamos instrumentus. Kad esam iedzēruši tēju un iekoduši keksiņu, dodamies apskatīt pilsētu. Pilsēta priekš Turcijas mērogiem ir maza - "nieka" 200 000 iedzīvotāju (jeb 199 000, ja var ticēt uz pilsētas robežas novietotajai zīmei). Apskatam tirgu, kur dominē vīriešu kārtas pārstāvji un kurdu valoda. Tālāk dodamies pavērties uz Sīrijas pareizticīgo baznīcu. Tieši tā - pārmaiņas pēc baznīcu nevis mošeju. Baznīca diezgan mājīga un veiksmīgi noslēpusies šaurajās ieliņās. Nezinātājam atrast nav nekādu cerību. Līdz ar to pilsētas apskate beigusies un dodamies ārpus pilsētas uz klintīs iecirstām kapavietām. Pirmajā dienā šī izrādās aizraujošākā daļa, jo pastaigājamies pa dzīvu vēsturi. Kapeņu skaits tiešām milzīgs un šķiet, ka kalns vēl visas nemaz nav atklājis.

16.00

Esam atpakaļ dzīvoklī, uz stundu noliekamies čučās, kaut gan no miega tur nekā nav. Kad pamostamies Džihans ir sarūpējis fantastisku maltīti, kas patiesi piepildīja māgu. Džihans iesaka nestopēt uz kalnu, jo satiksme esot ne tuvu intensīvai. Nolemjam samaksāt 30 liras un uzkalnu doties divos naktī (ierēķinot pulksteņa pagriešanu), kur varētu sagaidīt saullēktu, kas tur esot vienkārši brīnišķīgs. Vakars paiet daloties ar moldāvu un latviešu tradicionālo mūziku, kā arī sitamo instrumentu burvības izbaudīšanu. 

21.00

Dodamies uz krodziņu, kur šovakar spēlē Džihana draugi. Protams, pasūtam lai spēlē vienīgo turku deju, kuru protam. Nospēlēja, bet izpildījums nebija tas labākais, bet toties nodejojām godam. Nelāgā kārtā mazajā telpā dzīvā mūzika tā skan, kas sarunāties ir neiespējami. Nedaudz pēc vienpadsmitiem atgriežamies dzīvoklī, kur mierīgā gaisotnē papļāpājam par Turcijas īpatnībām, politisko un reliģisko situāciju un citām lietām. Pie miera dodamies pusdivpadsmitos pirms tam pagriežot pulksteni stundu atpakaļ. Uzstādam modinātāju uz 1iem, un izbaudam savu stundu miega.

2.00 

Modinātājs nenozvana un stundas vietā esam dabūjuši 2vas. Ātri savācam mantiņas un skrienam uz vietu, kur jāiekāpj mikroautobusā. Kā izrādās - šajā mikroautobusā mūsu četrotne ir vienīgie pasažieri. Nakts šķiet ne pārāk auksta, un bažas par aukstumu uz kalna izzūd. Līdz ar iekāpšanu autobusā sākas mūsu mūža neparastākā ekskursija.

03.30

Esam netālu no kalna un sākam virzīties augšup. Apstājamies pie tūrisma informācijas centra. Izkāpjot no autobusa saprotam, ka labi nebūs. Sejās ietriecas auksts vējš, bet kalna virsotnei neesam par tuvu. Visiem paliek ļoti auksti un tēja ir tieši laikā. Pēc tējas izdzeršanas atgriežamies siltajā busiņā un dodamies augšup. Tur mūs sagiada nepatīkams pārsteigums - par kalna apmeklēšanu ir jāmaksā, turklāt mūsu pastāvīgās uzturēšanās atļaujās ielikto zīmīti, kas esam studenti, neņem vērā, jo neesam turku studenti, līdz ar to jāmaksā par pilno biļeti, kas ir 6.50 liras. Vietā, kur maksājam saprotam, ka ir trakāk kā varēja gaidīt. Pirmo reizi 3os mēnešos turkiem ir bijusi taisnība par terminu "ļoti auksti". Drīz arī sasniedzam tālāko vietu, kur var tikt ar mikroautobusu. Te jau ir diezgan daudz tūristu. Lielākā daļa ir no Turcijas, bet ir arī daži japāņi. pavadot neilgu laiku ēkā pie mikroautobusiem, visi sākam kāpt virsotnes virzienā 2 iemeslu dēļ - brīnišķīgā saullēkta kā arī 3 terasēm uz kurām atrodas apmēram 2000 gadus vecas gigantiskas statujas un akmens ciļņi, kuri ir izvietoti apkārt mākslīgi izveidotajai kalna smailei, kas patiesībā ir sengrieķu valdnieka Antioka kapenes.

05:00

Kāpiens ir smags. Lai arī augstums nav paŗāk liels (2.1 km), kāpt ir daudz grūtāk kā Alpos tādā pašā augstumā. Diez ko nepalīdz skarbais vējš. Lai arī mugurā ir 2 džemperi un virsjaka, aukstums pateicotie vējam jūtams pamatīgi. Ļoti pietrūkst cimdu un kaut kā ar ko piesegt seju. Kad sasniegts mērķa augstums, uzmetam skatu uz lejā esošo ciematu gaismām, bet izbaudīt nespējam. Pamatīgā gaisa spiediena un aukstuma dēļ mutē jūtama asiņu garša. Izejam uz Rietumu terasi, kur atrodas ntie akmenī iekalti mākslinieciski skaistie tēli, kā arī milzīgas mitoloģiskas akmens galvas, kas iegūst iesauku "Butterheads" jeb sviesta galvas. Kā izrādās, mūsu četrotne meŗķi sasniegusi pirmie. Lielāko daļu no pārējiem neredzējām krietnu laiku, kas mūsos radīja neizpratni. Pirmā reakcija augšā - ir tik auksti, ka noturēt kameru rokās nav iespējams. Aukstais vējš, kas stiprumā varētu atbilst vieglai vētrai, pirkstus ātri padara nejūtīgus. Cenšamies atrast aizvēju, kur beidzot sākam runāt un pat smieties iedomājoties, kas ar mums notiktu, ja mēs uz kalna nakšņotu teltī. Līdz ar pirmo debesu sārtošanos un pirmo gaismas parādīšanos (nejaukt ar saules stariem) mūsos atgriežas piedzīvojumu gars. Par spīti pirkstiem, kas nejūt kameras pogu, fotografējam uz nebēdu. Sākam iet apkārt kalnam un nokļūstam Austruku terasē, kur arī visa tauta ir. Austrumu terasē arī atrodas milzīgākās statujas (milzu krēsli ar mitoloģiskiem tēliem), kuru izmērs mani absolūti šokēja.

05:45

Skanot aplausiem no kalniem uzlec saule radot brīnišķīgo ēnu spēli ar statujām. Apkārt esošie kalni un lejas pilnīgi pārvēršas radot nedaudz sirreālu sajūtu un brīnišķīgu skatu. Tagad arī apjēdzam cik auksts patiesībā bija - uz akmeņiem izgulsnējušies ledus kristāliņi. Kādu laiku turpinot ķert mirkļus ar fotokamerām, nolemjam atgriezties mikroautobusā. PIe busiņiem esošajā ēkā papildinu savu ledusskapju magnētu kolekciju ar vēl vienu eksponātu. Tagad dodamies uz nākamo apskates punktu - tik pat vecām alām. Pie ieejas ir liela akmens plāksne ar 2 tēliem kā arī klints siena no viena vietas norakstīta sengrieķu valodā. Pa akmens pakāpieniem kāpjam lejup izgaismojot ceļu ar telefonu un šķiltavu lukturiem. Nokāpjam līdz vietai, kur pakāpieni beidzas un sākas vienkaŗša ala, kurā vieni neriskējam doties. Tālākais ceļš ved uz vēl vienām kapenēm, kuras pēc uzbūves ir līdzīgas - vidū mākslīgi uzbērta smaile, zem kuras atrodoties kapenes un 3 pusēs no tās kolonnas uz kurām ir ērglis, lauva, kā arī kas nenosakāms, jo laika zobs to ir pabojājis.Pēdējais apskates plānā ir romiešu celts tilts, kas nudien ir milzīgs. Tur sastopam jaunus draugus - ļoti draudzīgu suņu ģimeni. Līdz ar tiltu ekskursija ir beigusies.

08:40

Atgriežamies dzīvoklī, kur paēdam fiksas brokastis un salasam mantiņas, lai atgrieztos mājup.

09:30

Pametam laipno nama tēvu un dodamies stopēt. Kādu laiku nekādas veiksmes. Pirmie, aks piestāj ir policija. Protams nedaudz nobījāmies, jo turku policijai nav pārāk laba reputācija. Laimīgā kārtā puiši bija jauki un viens tīri labi runāja angliski. Novēlējuši veiksmi viņi mūs pamet. Lai pievilinātu turku autovadītājus, sagatavojām vēl vienu plakātu, kuru turējām blakus tam uz kura rakstīts bija "Gaziantep". Uz šī bija rakstīts "Hello". Vai palīdzēja? Jā nākamā mašīna piestāja. Pēc skata žiperīgs turks, kas mūs nobiedēja vedot parādīt piknika vietu, kura bija tik neomulīga, ka dūrē kabatā sažņaudzu nazi - katram gadījumam. Par laimi - velns nebija tik melns, kā viņu mālē. Tālāk viņš mūs aizveda uz kafejnīcu kur izmaksāja pa vieglajam dzērienam (kola, tēja un tā). Patīkami pārsteidza parādot Besni vecpilsētu, kura tagad gan vairāk ir vien drupas, tomēr visai pievilcīga tūristu acīm. Uzkāpām arī minaretā, kur viņš izdarīj, ko tādu, kas lika no viņa atbrīvoties pēc iespējas ātrāk - minareta tumsā aiztika Ingaz kājas un uz viņas nikno skatienu atbildēja ar gaisa buču. Pēc 5 minūtēm mūsu ceļi šķīrās, viņam norādot ne to labāko stopēšanas vietu. Kamēr nezinājām, ka šī nav laba vieta, gar mums nobrauca jauns turku puisis ar šiku mašīnu mums nederīgā virzienā. Pēc brīža viņš brauca atpakaļ - šķiet gribēja paspīdēt. prata arī angļu valodu. Tiesa - izrādīšanās viņam labi nebeidzās, jo mašīnīte viņam prombraucot sāka mirt nost. Nākamais, kas piestāja nogādāja mūs uz labāku stopēšanas vietu un nebrauca prom līdz nedabūjām nākamo transportu. Uz atvadām atsveicinoties Ingas pasniegto roku viņš nemazam vaļā negribēja laist.

Nākamais braucējs bija galīgs Šūmahers. Paldies Dievam viņš mūs veda vien 10 kilometrus, kuros sevi parādīja, kā ļoti agresīvu braucēju un pāris reizes jau šķita, ka labi nebūs. Izkāpis ārā šķiet biju gluži nobālējis.

Ceturtā un pēdējā mašīna nogādāja mūs Gaziantepā. Onka, kas šķiet bija precējies un apmēram 60 gadus vecs, par visām varēm centās iegūt Annas uzmanību rakstot viņai zīmītes, ka viņa ir jauka1 skaista, ka gribot viņu citreiz satikt un vēl nez ko. Tāpat arī gribēja zināt, kur mūsu dzīvokļi. Tā nu norādījām nepareizu vietu un zudām rpm, ko kājas nes. 

15:00

Gaziantepa, kur pavadam meitenes līdz dzīvoklim un dodamies uz savējo.

Kopsavilkums: 

Ceļotāju skaits - 4 (2 latvieši, moldāvs, poliete)
Gulētais laiks no Gaziantepas pamešanas līdz atgriešanās brīdim - 3 stundas
Gaisa temperatūra - no -5 grādiem līdz +25 grādiem
Nostopēto transporta līdzekļu skaits - 7 (3 pirmajā dienā un 4 otrajā)
Maksas transporta līdzekļu skaits - 5 (4 sabiedriskā transporta autobusi un 1 mikroautobuss)
Pieveiktie kilometri - apmēram 450
Iztērētā nauda uz 1 personu - apmēram 45 liras (15 lati), kas principā tika iztērēti tikai par transportu (sabiedriskais, mikroautobuss, izspiedējs mikroautobuss pirmajā dienā)
Uzņemto fotogrāfiju kopskaits (ar visiem 3 fotoaparātiem) - aptuveni 1000 

Papildus informācija

https://en.wikipedia.org/wiki/Mount_Nemrut

https://en.wikipedia.org/wiki/Antiochus_I_Theos_of_Commagene

P.S. Rudzi ir gatavi un ellīgi noguruši

Laboja Styrnucis, labots 2x