Arta vārdiem, "Uzreiz jāķeras rudziem pie akotiem" jeb sakārojās beidzot apkopot to, kas jauns un vairs ne tik jauns un nopublicēt vienuviet, ja saņemšos, tad arī regulāri turpmāk. Ik pa laikam es kaut ko iečivinu, kas jauns un foršs no mūzikas parādas, bet tas vienmēr ātri nozūd, jo ko gan var pateikt vienā čivinājumā - praktiski neko. Pēdējā laikā ir ieviesies tāds princips, ja dara, tad dara cieti un nemāžojas, arī te - jāķeras tam visam klāt nopietni. Turpmāk ik pa laikam centīšos apkopot, kas sakāms un kas aktuāls mūzikas lauciņā. Neloloju lielas cerības, ka tas tiks baigi lasīts, drīzāk jau ceru, ka komentāros arī kāds cits padalīsies, kas viņam jauns un foršs ir iekritis ausī pēdējā laikā, ko esmu palaidis garām. Uz to arī aicinu - ieraksti komentārā arī Tu, kas jauns mūzikas lauciņā Tev iepaticies un, ja nav žēl, arī kāpēc. Interesanti palasīt par citu gaumēm. smile_mini.gif

 

‘’DIIV’’ kā grupas „Beach Fossils” evolūcija.

Grupa ‘’DIIV’’ jeb agrāk zināma, kā ‘’Dive’’ ir citas labi pazīstamas grupas „Beach Fossils” ģitārista Zaharija Koula Smita projekts, kurš sevi pieteica jau 2011. Gadā ar trim lieliskiem singliem – „Sometime”, „Human” un „Geist”, taču tikai pirms neilga laiciņa, 26. jūnijā, grupa klajā laida savu ilgi gaidīto pilnmetrāžas albumu „Oshin”. Stilistiski grupai var piedēvēt indie roka, dream popa un shoegaze noskaņas, taču tas ar ko ‘’DIIV’’ atšķiras no citiem līdzīgajiem šo žanru pārstāvjiem – ik pa laikam visa albuma garumā, kā perfekts ķirsīts uz tortes, cauri vijas miniatūri post-roka elementi. Tieši tie padara „DIIV” skanējumu tik īpašu. Atļaušos citēt arī nopietnā mūzikas apskatnieku Pitchfork teikto:” It's dream pop for those currently having some very dark dreams.” Būtībā tā arī ir, depresīvās, bet ne iznīcinoši depresīvās melodijas, drīzāk melanholiskās attāli atgādina to pašu „Beach Fossils”, taču citādā – jaunā un iespējams pat daudz labākā skanējumā.

Jaunas vēsmas rokmūzikā - „Japandroids” un viņu albums „Celebration Rock”

Par grupu „Japandroids” es nebiju dzirdējis neko, līdz kādā naktī plenēra laikā uzgāju mūzikas apskatnieka Ata Žagara tvītu:” Nedēļas Albums: Japandroids - "Celebration Rock". Sen nav rokmūzika skanējusi tik dzīvi!”. Tonakt arī iemīlējos grupas skanējumā, kas patiesi jāatzīst – atdzīvina. Atšķirībā no līdziniekiem „The Futureheads”, kuru mūzika ir pārpildīta melanholijas, tāpēc ne tik efektīga, „Japandroids” skanējums ir tieši uzlādējos ik mirkli visa albuma garumā. Kad interesējos par grupu tuvāk, to, ka tās izcelsme meklējama Vankūverā, liels bija mans pārsteigums uzzināt, ka tā nav vis pamatīga grupa, kā rokmūzikas žanrā pienāktos, bet vien duets – Braiens Kings (ģitāra, vokāls) un Deivids Provss (bungas, vokāls). Visai iespaidīgi, ja ko tādu spēj radīt tikai divi cilvēki. Lai arī gads tikai pusē, jau tagad varu droši teikt, ka gada beigās noteikti to pieminēšu vēlreiz, kad tiks runāts par gada pozitīvajiem pārsteigumiem.

Reel Big Fish laiž klajā vasarīgo „Candy Coated Fury”

Ska mūzika pati par sevi ir vasarīga un sevī iemieso prieku, laimi un visu, kas piedien vienkārši forši pavadītam laikam. Tā visa netrūkst arī šajā nu jau astotajā pilnmetrāžas albumā. Arī šo albumu, līdzīgi kā iepriekšējos tematiski caurvij stāsti par attiecībām gan ar meitenēm, gan alkoholu, skanējums arī nav īpaši mainījies, taču tas, ko Reel Big Fish spēj panākt – viņi neapnīk. Lipīgas dziesmas, kuras var daudz drillēt no sākuma līdz beigām, pēc tam no beigām atpakaļ uz sākumu desmitiem reižu, bet tik un tā tās neapnīk. Reti kurš izpildītājs kaut ko tādu spēj panākt, acīmredzot šis sekstets, tagad jau iesoļojis trešajā savas darbības desmitgadē, pateicoties uzkrātajai pieredzei to spēj ļoti labi. Atļaušos šo albumu nosaukt kā šīs vasaras vadmotīvu, vismaz man, izdejoties pie šī arī nav ne vainas.

Gada popmūzikas albums numur viens pagaidām Purity Ring - „Shrines”

Pie ‘’Purity Ring’’ albuma ekskluzīvā kārtā biju paspējis tikt jau pirms tā izdošanas. Iepriekšējā gadā iznākušie singli „Belispeak”, „Ungirthed” un „Obedear” deva pamatotas cerības sagaidīt no šī kanādiešu dueta kaut ko grandiozu. Sagaidījām un nu varam baudīt. Mūzikas apskatnieks Atis Žagars savos komentāros „Shrines” nosauca pat par labāko kas šogad pagaidām ir parādījies. Es sliecos piekrist, ka albums tiešām ir izdevies un ir ierindojams pie labākajiem kaut vai dažu tajā esošu singlu dēļ, taču tajā ir viens mīnuss – par smagnēju, vismaz man. Klausoties atsevišķus singlus to nevar just, taču baudot albumu no sākuma līdz pašām beigām, rodas sajūta, ka ir par daudz pīkstuļu, nav, kur uzelpot. Lai nu kā, savā žanrā ieturēti un reizē ģeniāli. Atļaušos paredzēt Purity Ring spožu nākotni, ja ne pat spožāku, kā M83. 

Grizzly Bear singls „Sleeping ute”

Ar jaunu un jāsaka ļoti ieintriģējošu singlu no topošā albuma šomēnes sevi pieteica arī grupa „Grizzly Bear”. Ja salīdzinam ar viņu veikumu iepriekšējos gados, tad no mierīgiem dziļiem okeāna ūdeņiem iedvesmas vētra viņus ir uzjundījusi un lieliem viļņiem viņi tuvojas krastam – sava gaidāmā albuma iznākšanai. Tieši tādas sajūtas rodās klausoties jauno „Sleeping Ute”

Young Galaxy laiz klajā divus jaunus singlus.

Iepriekšējā gadā ar veseliem trīs EP un albumu „Shapeshifting” mūs iepriecināja grupa Young Galaxy, arī šogad viņi nav apklusuši un turpina mūs priecēt – jūnija vidū grupa laida klajā divus diezgan progresīvus jaunus singlus - „Youth is wasted on the young” un „Shoreless Kid”. Nekas neliecina, ka grupa mākslinieciski būtu sevi izsmēlusi, joprojām patīkams indie roks ar dažādiem sānsoļiem tajā.

 

Tuvākajās dienās uzrakstīšu savas domas arī par Apēdāja, Hot Chip un Twin Shadow albumiem. 

Laboja Rocky__Lv, labots 2x