Izstrādātājs: Square

Izplatītājs: Square

Izdošanas datums: 1994. gada 2. septembris

Žanrs: RPG, Turn-Based Tactics

Platforma: Super Famicom/SNES, Wii U

 

Mazs ieskats gameplay


 

Spēles gaitā tev nāksies iejusties septiņu *cough* varbūt vairāk *cough* varoņu ādās. Katrs no varoņiem dzīvo savā laikā, savā vietā. Kaut arī spēle ir RPG žanra, manuprāt, to varētu saukt par nestandarta RPG. Kāpēc? Tāpēc, ka spēles gaitā nebija tik pamanāma (kaut tā tajā bija) žanram raksturīgā pieredzes/līmeņu un citu sūdu krāšana kā arī šajā spēlē pēc cīņām dzīvības punkti atjaunojas (šajā spēlē nav Manas/Maģijas punkti, taču dažas spējas "uzlādējas" pēc pāris veiktiem gājieniem), kas arī ir diezgan neierasta lieta šī žanra spēlēs.

Kopumā šie samērā mazie sīkumi būtiski ietekmē spēli, padarot to nevis par hardcore RPG tipa spēli, bet gan vairāk par spēli, kuru spēlējot var neuztraukties par to vai savu personāžu esi pietiekami "uztrenējis", jo spēli, manuprāt, bija diezgan viegla.

Cik man gadījies spēlēt RPG tipa spēles, tad šajā unikāli ir tas, ka visas kaujas notiek uz 7x7 lauciņu "kaujas lauka", kuru ietekmē gan tu, gan tavi pretinieki izmantojot dažādas spējas, protams, šīs kaujas lauka mainīšanas spējas var gadīties izmantot tikai pret bosiem vai neizmantot vispār (gadījumā, ja tavam personāžam šādas spējas nav paredzētas).

Spēles septiņi personāži/Sižets


 

Pogo

Pogo ir cilvēks no akmens laikmeta, viņa galvenais talants ir viņa oža. Pēc tās vadoties Pogo ar savu uzticamo draugu Gori (varbūt kāds pēc viņa vārda nojautīs, kas tad ir šis viņa draugs) diendienā dodas meklēt pārtiku savai ciltij, taču, maigi sakot, viņiem tas pārāk neizdodas. Viss mainās, kad kādu dienu viņu ciltī sāk zust ēdiens un Pogo atklāj, ka pie vainas ir meitene no citas cilts.

Ro

Ro ir Kung-Fu meistars, kurš dzīvo Senajā Ķīnā, augstu kalnos. Tad nu vienu dienu, sajūtot, ka ir palicis vecs, dodas ceļā meklēt mācekļus, kuriem nodot tālāk savu Kung-Fu prasmi. Ro savā uzraudzībā ņem Samo, kuram mūždien gribas ēst; Lei, zagli, kura piekrita mācīties pie Ro, ja viņam zaudēs cīņā un Yun, zēnu, kurš bija nonācis uz nepareizās dzīves takas sapinoties ar nepareizajiem cilvēkiem. Ro dzīvi maina konkurējošās skolas uzbrukums viņa skolniekiem.

Oboro-Maru

Oboro-Maru ir nindzja Feodālās Japānas laikā, kurš saņem uzdevumu atbrīvot kādu ķīlnieku no kura ir atkarīga valsts nākotne. Taču cilvēks, kas Oboro iedeva šo uzdevumu neteica to, kā to pildīt, tātad izvēle par to vai būt klusam un nenogalināt nevienu vai tieši otrādi - nogalināt visus iesaistītos, paliek Oboro ziņā.

Sunset Kid

Šā personāža darbība norisinās Amerikas "Mežonīgajos Rietumos". Sunset Kid ir meklētākais cilvēks visos rietumos un par viņa galvu ir iespējams (īstenībā nav iespējams, jo neviens viņu nespēj uzvarēt) dabūt atlīdzību, kura ir lielāka par vienu miljonu dolāru. Kādu dienu, šis noslēpumainais klejotājs ierodas kādā pilsētiņā ar nosaukumu "Success Town", taču tās cilvēkus terorizē kāda bandītu grupa.

Masaru Takahara

Masaru stāsts norisinās mūsdienās (t.i. - spēles veidošanas laikā - 90. gados). Masaru ir stiprākais cīnītājs Japānā, taču ar to viss nav galā. Viņam pēc daudzajiem gadiem treniņu vajag būt ne tikai labākajam cīnītājam Japānā, bet arī pasaulē. Par tādu viņš var kļūt tikai, tad, ja uzvar cīnītājus visapkārt pasaulei.

Akira

Tātad esam nonākuši tālāk par jau mums zināmo laiku - nākotnē. Salīdzinoši tuvā nākotnē, Japānā, dzīvo kāds zēns - Akira, kurš prot lasīt cilvēku domas. Viņa dzīve ir diezgan grūta, jo jau agrā bērnībā viņš bija palicis bez vecākiem. Viņa tēvs, policists, tika nogalināts kādā baikeru grupējuma veidotā dumpī.  Pēc kāda zināma laika, no bāreņu nama, kurā dzīvo Akira, tiek nolaupīts bērns un Akira ar savu draugu Matsu dodas viņu glābt. Glābjot viņu, viņi uzzina par kādu Japānas valdības plānu.

 Cube

Šis stāsts norisinās vēl tālākā nākotnē, kad uz kosmosa kuģa Cogito Ergosum kāds mehāniķis, vārdā Kato, izveido robotu un nosauc to par Cube (kaut gan robots ir apaļš). Robots lēnām iepazīst kuģa darbiniekus, uzzina, ka kuģis dodas uz zemi vedot uz tā bīstamu citplanētieti sauktu par Behemotu, taču pa ceļam uz zemi kuģī notiek dīvains negadījums un viens no kuģa darbiniekiem mirst.

 Ko es domāju par spēli

Stāsts


 

Man spēles stāsts patika, taču bija pāris vietas, kurās, manuprāt, šo stāstu varēja pataisīt labāku *dusmīgs skatiens uz Masaru daļu*. Tātad kā jau raksta sākumā varat uzminēt, spēlē nav tikai 7 personāži, bet mazliet vairāk, kurus var atklāt tikai izejot spēli ar pirmajiem septiņiem, kas man pašam bija pārsteigums, jo nebiju iedomājies, ka spēle vēl varētu jebkādīgi turpināties. Spēlējot galīgi nevarētu iedomāties to, ka varoņi savā starpā kā varētu būt saistīti, taču izpildot visu varoņu stāstus, tie tomēr visi atradīsies vienā laikā un telpā, kurā apvienos savus spēkus, lai paveiktu kādu svarīgu uzdevumu.

Visvairāk man patika Ro stāsts, taču par pārējiem (ar vienu izņēmumu) arī nevar sūdzēties. Kaut arī spēle ir it kā balstīta vairā uz stāstu, tās stāsts nebija labākais salīdzinot ar citām spēlēm, kuras esmu spēlējis.

Kopumā stāstu novērtēšu ar 7.5/10

Grafikas


 

Spēle jau ir salīdzinoši veca, tāpēc grafikas nav pārāk iespaidīgas salīdzinot ar mūsdienu spēlēm, taču tā kā varētu teikt, ka esmu retro spēļu "fans", tad vismaz personīgi tas neatturēja no spēles izbaudīšanas.

Diezgan interesanti ir tas, ka pie katrs no spēles daļām ir strādājis kāda cita mākslinieku grupa, taču gandrīz visi no māksliniekiem ir zīmējuši arī mangu.

Manuprāt, grafikas, ņemot vērā spēles vecumu varētu novērtēt ar 8/10

                                         

Saundtreks


 

 Tā kā, manuprāt, neesmu izspēlējis pietiekami daudz spēļu, lai varētu par to spriest, tad neteikšu, ka saundtreks ir viens no labākajiem jebkad, taču tas ir, manuprāt, diezgan lielisks. Protams, šis ir diezgan atkarīgs no katra paša skatu punkta. Daži droši vien neņemot vērā spēles vecumu teiktu - "Kaut kāda pikseļaina mūzika" (šis īstenībā ir citāts, ko dzirdēju no kāda paziņas), taču ņemot vērā arī to, saundtreku vērtēšu ar 8/10

Saundtreku vari noklausīties šeit.

 Gala vērtējums


 

Spēle pašlaik varētu būt manā TOP 5 labāko spēļu sarakstā, taču vēlreiz teikšu, ka pagaidām līdz galam esmu izspēlējis tikai tik daudz spēles, ka lai tās izskaitītu pietiktu ar pusotras rokas pirkstiem un mans personīgais vērtējums visticamāk drīzumā var mainīties.

Par vērtējumiem domāju diezgan ilgi, jo tos nebija pārāk viegli izlemt, taču kaut kā beigās nonācu pie tā, ka nevērtēšu to pārāk augstu dēļ manas mazās spēļu pieredzes un pāris augstākminētu iemeslu dēļ.

Kopumā spēli vērtēšu ar 8/10

Skrīnšoti