1670
Nosaukums: Majin and the Forsaken Kingdom.
Gads: 2010.
Žanrs: Action.
Izstrādātājs: Game Republic.
Izdevējs: Namco Bandai.
Platforma: PS3, Xbox360.
Sižets: Pasaule reiz nebija tāda tumša vieta kā tagad. Patiesībā, tajā nedzīvoja ļaunais karaspēks. Tas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem. Princese droši vēl dzīvoja kopā ar savu Sargu. Neviens īsti nezināja, kas šis par Sargu, jo neviens pēc viņa ieraudzīšanas neizdzīvoja. Bet tomēr, kad ļaunais karaspēks saņēma ciet visus četrus ģenerāļus, kopā ar to palīdzību, ļaunajam spēkam pietika drosmes stāties pretī mistiskajam Sargam. Un tad karaspēks dominēja, nogalinot princesi, viņas tēvu un pakļaujot sev katru iedzīvotāju visā karaļvalstī. Bet tomēr, Sargs vēl dzīvo. Viņš ir nemirstīgs. Daba nevar nomirt. Nekad.
Tepeu ir ļoti talantīgs zaglis. Bet viņā slēpjas kāds noslēpums. Viņš spēj sarunāties ar dzīvniekiem. Saprast tos, uzklausīt un izstāstīt visu, kas uz mēles. Viņam nekad nav bijis ģimenes vai draugu un viņš izdzīvo tikai no sazagtā. Bet pašlaik viņš ir iegājis ne tajā pilī, lai nozagtu dārgumus. Neīstajā vietā. Zelta biķera vietā viņš atrod kaut ko. Vai kādu. Tas ir zaļš, milzīgs monstrs, kas ir pieķēdēts pie zemes. Monstrs nav pārāk inteliģents sarunā ar Tepeu, un viss, ko tas vēlas ir kāds spīdīgs auglis. Tepeu viņam to iegūst un viņi kļūst par draugiem. Monstrs - Majins arī neko neatcerās, bet jo vairāk augļus viņam Tepeu sagādās, jo vairāk atmiņas viņš atgūs. Bet viss, ko viņš atcerās ir kāds sens, sens draugs, ko ir sagūstījusi tumsas impērija. Tāpēc Tepeu un Majin apvienojas, lai glābtu karaļvalsti no tumsas impērijas.
Turpmākajā tekstā tu vari sastapties ar spoileriem!
Manas domas par spēli ir kopumā pat neitrālas. Ja tu vēlies nonākt fantāzijas pilnā pasaulē, kurā sastapsies ļaunais ar labo, baltais ar melno, tad šī ir tā spēle. Bet vai tas jau nav noiets etaps? Jā, protams, tas tiek pasniegts gandrīz visu laiku, bet vienmēr, pie tā tiek piestrādāts kārtīgi. Nevaru teikt, ka šī bija no tām pārdomātākajām spēlēm. Konsoļu ekskluzīvs, tas vien nozīmē, ka izdevēji nedomāja tikai par peļņu, bet arī par to, lai spēlētāji maksimāli izklaidētos spēlējot šo spēli. Vai tas viņiem ir izdevies arī šoreiz - lasiet tālāk.
Sižets manās domās nav slavējams. Kā jau teicu, sižeta pamats ir pilnīgi noiets un izmantots simtiem reižu. Un ļoti līdzīgs, ticams, ka sanāks vēl simtiem izstrādātāju. Tikai retā spēle ar šādu sižeta pamatu saņem milzu panākumus. Un kā jau jūs noprotat, šī nav no tām spēlēm, kas saņēma lielus panākumus. Kāpēc tā varētu būt? Spēlētāju novērtējuma dēļ? Nelielā mārketinga dēļ? Es uzskatu, ka tas ir tāpēc, ka sižets jau, pirmkārt, bija pārāk īss, otrkārt, ļoti paredzams. Trešais iemesls? Tas nebija pārāk iespaidīgs. Tas varbūt bija interesants un gribējās uzzināt pēc iespējas vairāk no tā, bet sižets pavisam noteikti nebija iegaumēšanas un atcerēšanās vērts. Vienīgā lieta, ko sižetā var uzslavēt ir pati apakšdoma. Šajā spēlē to bija grūti saskatīt, bet cik lasīju, cilvēki, kas to saskatīja, ar spēli kopumā bija dauz apmierinātāki nekā es. Šī slēptā doma arī spēli padarīja unikālu un skaistu nelielā daudzumā.
Spēles gaita vai nu bija nepietiekami izstrādāta vai vienkārši garlaicīga. Redzi pretinieku - spied uzbrukšanas pogu pēc iespējas ātrāk. Un tikai tad, ja gribi, jo patiesībā jau Majin par visu parūpēsies. Un tomēr, Majin intelekts bija izstrādāts briesmīgi. Viņš neklausīja komandām, viņš nesekoja un bieži vien iesprūda atklātā laukumā aizķeroties aiz kāda miroņa atliekām. Tas bija kaitinoši. Tā kā šī ir piedzīvojumu tipa spēle, bija jāatrisina dažādas puzles, piemēram, kā atvērt kādus vārtus, kā iedarbināt to sviru, vai pagriezt to kloķi. Protams, puzles bija ļoti vienkāršas, vajadzēja vienkārši atrast, kur var kaut ko pagriezt, pavilkt vai uz kaut kā uzkāpt. Nedaudz interesantāk sāka palikt, kad Majin sāka atgūt savus spēkus - Uguni, Vēju, Zibeni, Attīrīšanu. Protams, ar šīm prasmēm varēja uzbrukt pretiniekiem, bet interesantāk tās bija izmantot, lai iedarbinātu mehānismus ar zibeni, vai pakustinātu kādu virvē iesietu mucu ar vēju un tad uzlekt uz šīs mucas, lai tiktu otrā pusē. Cīnīties pret augstākminētajiem četriem ģenerāļiem arī bija interesanti. Tā nebija cīņa uz to - kurš spēcīgāk iesitīs, bet gan uz to, kurš to izdarīs atjautīgāk. Bosu cīņas bija aizraujošas un interesantas. To dēļ varēja pacensties.
Vizuālie efekti spēlē bija ļoti parasti. Varbūt arī priekš 2010. gada spēles tie bija pieņemami, bet tomēr, es zinu, ko var izspiest no Bandai un to es noteikti nesagaidīju. Pat neko tuvu tam. Arī zinot to, ka spēle izstrādāta Japānā, trūka spīdumiņu. Bet, protams, vizuāli efekti nav galvenie. Visas celtnes, ēkas, lauki, kalni un koki bija pārāk parasti, tie ar neko nepārsteidza. Tajā es biju vīlies, jo tomēr, dabai šajā spēlē bija milzīga nozīme. Bet, lai arī grafiskajā noformējumā nekas nebija īpašs, ieguldītā māksla bija pat ļoti oriģināla, interesanta un pārsteidzoša. Nekad nebūtu iedomājies, ka antīko kareivi varētu pasniegt kā lielu, lempīgu lāci, kuram uz muguras ir sācis augt koks. Daži teiks, ka to var izdarīt tikai japāņi, bet es tajā redzu tikai pozitivāti un oriģinalitāti. Visi radītie\ personāži bija ļoti fantastiski, pat pretinieku simti. Tādi mella piķa stabi ar dzeltenām acīm. Vai kāds maz spētu iedomāties, ka tāds radījums reiz bijis cilvēks?
Mūzika spēlē nebija uzsvars. Tomēr, tā bija ļoti daudzveidīga. Kad tev apkārt bija pretinieki, vai kad tu biji viens, kad apkārt bija spēcīgāki pretinieki, vai tieši pretēji - vājāki pretinieki. Kā jau pieminēju, spēle iedalās vairākās noskaņās atkarībā no ģenerāļiem, kas tur valda. Katrā šajā sezonā ir unikāla mūzika. Jā, mūzika bija interesanta, bet ne pārāk iespaidīga. Balsis ierunātas bija ļoti interesanti. Gan dzīvniekiem, gan Tepeu. Bet īpašs uzsvars bija uz Majin ierunāšanu. Viņš tiešām runāja kā ''atpalicis'' monstrs vēl bērna prātā, bet tomēr, ar savu cieņu pret Tepeu un karaļvalsti, kuru vēlas atbrīvot. Visspēcīgāk atmiņā man paliks lietus skaņas no šīs spēles. Mūzika lietusmežu noskaņā bija apburoša un vislabāk izdevusies, neskaitot beigu titrus, tie arī bija ļoti iespaidīgi, un kopā ar attēlu mūzika bija tomēr tur vislabākā, bet tā kā titri jau vairs nav spēles process, tad tas nemaz tik ļoti neskaitījās.
Vērtējumi:
- Mans: 7.,3/10
- Gamespot: 7/10
- IGN: 7/10
Trailers:
PS. Jūtu, ka esmu ierūsējis.