Pēdējās nedēļās gana aktīvi tiek diskutēts par balsstiesību piešķiršanu jauniešiem jau no 16 gadu vecuma, interneta portālā manabalss.lv ir sākti vākt paraksti šīs iniciatīvas realizācijai. Arī es esmu PAR to, lai jauniešiem, kuri to vēlas, jau no 16 gadu vecuma būtu iespēja izteikt savu viedokli un balsot pašvaldību vēlēšanās. Tā kā pats esmu 16 gadus vecs, šķiet svarīgi pateikt to, kāds uz šo inciatīvu ir skatījums cilvēkam, kuru šīs inciatīvas ieviešana ietekmētu vistiešākajā veidā un par kuru ‘’spēju’’ vai ‘’nespēju’’  izdarīt izvēli cenšas izlemt citi.

   Kā varēja secināt gan pēc Saeimas komisijā noraidītā priekšlikuma, gan no tiem cilvēkiem, kuri vēlāk iesaistījās dažādās diskusijās internetā un izteica savas domas, šai ideja ir gana daudz pretinieku, taču argumentācija pret to lielākoties aprobežojas vien ar to, ka ”jaunieši taču nav gatavi”, ‘’sešpadsmitgadīgs jaunietis nezin, kas notiek politikā’’, ”jaunieši sabalsos par tiem, kuri solīs vairāk konfekšu’’ u.c. Jāatzīst, argumentācija ir diezgan nenopietna, ja to vispār var nosaukt par argumentāciju. Drīzāk jau tā ir iesīkstējusi neobjektīva stereotipizācija. Jāpiemin, ka līdzīga attieksme reiz bija arī jautājumā par balsstiesību piešķiršanu sievietēm, taču toreiz cīņa tika izcīnīta un vēl šobaltdien sievietēm ir tiesības paust savu viedokli, balsot un nevienam neliekas, ka vispār varētu būt citādi. Šobrīd ir jāpanāk tas, lai mūsos ieklausās un sāktu apsvērt, kas ir tas vērtīgais, ko šīs inciatīvas ieviešana sniegtu.

   Pats būdams 16 gadus vecs jaunietis redzu situāciju citādi, nekā šobrīd apgalvo vairums - tieši jaunieši ir tie, kuri ir visinformētākie par apkārt notiekošo, aktualitātēm sabiedrībā, it īpaši to, kas skar viņu ikdienu. Lielu paldies par jauniešu informētību varam teikt „Informācijas laikmeta” sniegtajām priekšrocībām - internetam un tajā pieejamajiem sociālajiem portāliem. Ja pavērojam to, kas tajos notiek un par ko tajos runā jaunieši, arī tie, kuri vēl nav pat 16 gadus veci – ik dienu notiek sarakstes par to, ko raksta mediji, kas noris vietējās pašvaldībās – vai kādi kultūras pasākumi, vai sadzīviskas lietas, piemēram, drošība ielās, nesakopta vide, augstās cenas u.c., vai pat par autortiesību jautājumiem, valodas problēmām saziņā ar citiem un tiešā veidā – politiku. Es nebaidos apgalvot, ka daļa jauniešu visticamāk ir krietni vairāk informēti nekā, piemēram, vairums pensionāru, kuriem nav pieejas mūsdienu tehnoloģijām. Protams, nevar salīdzināt abu vecumu grupu pārstāvošo dzīves pieredzi, to var iegūt tikai ar gadiem, taču citādi – ar ko 16 gadīgs jaunietis ir sliktāks par pensionāru? Vai viņam tikai jaunības un mazas dzīves pieredzes dēļ nepienākas tiesības teikt savu gribu – vēlēt par, viņaprāt, vispiemērotāko, kas varētu aizstāvēt viņa intereses pašvaldībās?

   Dodot iespēju vēlēt jauniešiem no 16 gadu vecuma būs sabalansētāka darbspējīgo ļaužu un pensionāru proporcija, kuru intereses jāpārstāv politiķim. Diemžēl mūsu valstī demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un nav jābrīnas, ka, cīņas par vēlētāju balsīm karstumā, pirmais, par ko politiķis domās, būs vecāku cilvēku vajadzības, kuru apmierināšana ir krietni vienkāršāka un kuru šobrīd skaitliski ir vairāk. Taču gana svarīgas ir arī jauniešu vajadzības, kuras nedrīkst nolikt otrajā plānā, jo tieši jaunieši ir tie, kuri vēlēsies iegūt labas zināšanas augstskolās, lai veiksmīgi realizētu sevi darba tirgū un vēlāk veidotu jaunas ģimenes, kļūtu par Latvijas vārdu pasaulē nesošiem sportistiem, labiem aktieriem un citu profesiju pārstāvjiem - veidotu mūsu visu nākotni. Netieši, bet dodot iespēju vēlēt mēs kaut nedaudz, bet varam pozitīvi ietekmēt arī, piemēram, demogrāfiju un kultūru, jo politiķi būs spiesti arvien vairāk nodarboties ar jaunu cilvēku vajadzību un vēlmju piepildīšanu, kas skar arī šo nozaru iesīkstējušo problemātiku. Politiķi vairs nevarēs atļauties ignorēt to, ka jauniešiem ir vajadzīgas skolas, kurās mācīties, darba vietas vietējā novadā, kurās pelnīt iztiku, lai nebūtu jāpamet mājas un jāmeklē labāki dzīves apstākļi galvaspilsētā, vai sliktākajā gadījumā ārzemēs.

   Protams, ir jāsaprot tas, ka ne visi jaunieši būs gatavi to darīt, ne visi to gribēs, taču vai kāds man var apgalvot, ka ir kāda vecuma grupa, kurā pilnīgi visi indivīdi interesējas par politiku un spētu pieņemt pareizu lēmumu? Labi jau būtu, ja tāda atrastos, taču tādas nav un visticamāk nekad arī nebūs. Tikai tāpēc, ka atradīsies kāds, kurš neaizies vēlēt, vai kāds konsultēsies ar vecākiem par iespējamo izvēli balsošanā, mēs nedrīkstam liegt iespēju izdarīt izvēli jauniešiem, kuri ir gatavi to darīt. Rodas tāda ''ne cepts, ne vārīts'' situācija. Mēs aicinam 15, 16 gadus vecos un vecākus jauniešus aktīvi darboties skolu pārvaldēs, skolēnu domēs, dažādos debašu klubos un pat "Jauniešu Saeimā", bet nedodam viņiem iespēju izdarīt reālu izvēli. Šogad sasauktā Jauniešu Saeima un daudzie gribētāji, kuri tajā pieteicās, iesniedza savas iniciatīvas vai tikai izteica domas par kādu no tām labi pierādīja to, ka jaunatne ir gatava un vēlas iesaistīties politiskajos procesos. Dosim viņiem šo iespēju vismaz pašvaldībās - savu dzimto novadu vēlēšanās. 

   Ir tāds populārs, bet ne būt ne nepareizs teiciens:”Jaunatne – tā ir mūsu nākotne”, rodas retorisks jautājums – kāpēc tad mēs nedodam iespēju mūsu nākotnei izteikt savu gribu – ļaut vēlēt? Piešķirt balsstiesības arī jauniešiem  – tas būtu solis uz priekšu sabiedrības attīstībā. Ja spersim šo soli, mūsu jaunatne no tā tikai iegūs, iegūs jaunas perspektīvas. Kāpēc to nedarīt?

 

   Paraksties arī Tu PAR balsstiesību pašvaldību vēlēšanās piešķiršanu jau no 16 gadu vecuma. Parakstīties vari arī tad ja Tev ir tikai 16, tur nav nepieciešama pilngadība.

Lai parakstītos - SPIED TE. 

   Vairāk argumentācijas un situācijas analīzes kolēģa Raivja Zeltīta rakstā - http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156320282 smile_mini.gif  

   Oficiālā draugiem.lv lapa, kurā apkopota visa pieejamā informācija par šo iniciatīvu - https://www.draugiem.lv/priekslikumi 

 Daži mīti par jauniešiem un to atspēkojumi. 

Mīts: Ja nevar pirkt alkoholu, tad nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Atspēkojums : Simts gadus atpakaļ vēlēšanu tiesības daudzās valstīs bija tikai 25 gadus veciem vīriešiem ar īpašumu, tad slieksni samazināja līdz 21 gadam visiem vīriešiem,pēc kāda laika tiesības balsot piešķīra sievietēm. Mūsdienās slieksnis ir 18 gadi. Šobrīd Austrijā un Šveicē vēlēšanās var piedalīties no 16 gadu vecuma, tāpat arī atsevišķās Vācijas pašvaldībās un citur pasaulē.

Mīts: Jauniešiem, šādā vecumā, politika neinteresē.

Atspēkojums: Ir pietiekami daudz jauniešu, kuri analizē politiskos procesus šādā vecumā, to pierāda gan Jauniešu Saeima, gan Jaunā Rīgas Dome. Turklāt ir daudz cilvēku, kuri ikdienā par politiku neinteresējas arī sasniedzot 40 gadu slieksni.

Mīts: Jaunieti ir vieglāk "uzpirkt", jo nav izstrādājusies vērtību sistēma.

Atspēkojums: "Uzpirkt" var jebkuru cilvēku. Taču ir zināms, ka jaunības maksimālisms un tiekšanās uz ideālu samazina "uzprikšanas" iespēju.

Laboja Rocky__Lv, labots 10x