Pavasaris

Ganjau ka liela daļa no jums un arī es pats līdz šaii dienai domāju, ka pavasaris vēl tālu un nekas par to neliecina. Katru rītu katrs dodamies savās gaitās uz skolu, darbu, bērnudārzu un viss ko redzam in slapjās un sniegainās ielas starp pelēki drūmajām mājām. Jau tā ar sliktu garīgo ejam pa ielām ar cerību, ka garāmbraucošā mašīna peļķes sastāvu neuztašķīs uz biksēm. Visu dienu nosēžam skolā vai kur nu kurais un vakara ppusē ar vēl vairāk sačakerātu garīgo ejam pa tām pašām drūmajām ielām māju virzienā. Nekas neliecina par pavasari. Tāda nu bija mana dzīve līdz šai dienai. Atnācu no skolas un iegāju dušā. Sāku dušoties un ar pavēso ūdeni sāku mazgāt matus. Mani uzreiz pārņēma tāda dīvaina un patīkama sajūta. Atvēru acis un ieraudziju ka ārā pa logu taču ir zilas debesis un spīd silta saulīte. Uzreiz sapratu, ka tā sajūta ir tāda pati, kā pavasarī, kad uz galvas līst pavēsais lietus.. Cītīgāk paskatijos ārā pa logu un ieraudziju ka ārā jau kokiem sāk rasties pumpuri. tagat uzreiz tik forš garīgais, kad esu sapratis ka drūmā ziema ir beigusies un beidzot ir iestājies pavasaris.

Kāpēc es visu šito rakstiju ??

Tāpēc ka gribēju jums arī pastāstīt ka pavasaris ir sācies

Laboja Niķķis., labots 1x