98. gadā pa radio izskanēja kāda dziesma latviešu valodā – tas nebija pops, tas nebija šlāgeris, dziesmai bija teksts ar patiesu jēgu, nevis par uzspēlētām mīlas ainām. Neilgi pēc tā izskanēja vēl viena dziesma “Intervija”, un nu jau cilvēki bija ieinteresēti, kas to izpilda – hip-hop latviski, atbilde šeit viennozīmīgi – S’T’A. Viņi bija vieni no pirmajiem, kas pēc Fact dinastijas, uzsāka popularizēt hip-hop latviski, līdz ar to lauzdami daudzu uzskatus, ka latviski, to nekad nevarētu izdarīt.

Kurts un Žaks, divi vienkārši vienaudži, kas, kā paši saka, nāk no “atsaldētas” pilsētas, satikās abi mācoties skolā aptuveni 80. gadu vidū, un līdz pat 98. gada sākumam bija tikai domas par hip-hop virzīšanu latviešu valodā. Žaks jau bija aizrāvies ar mūziku no tik seniem laikiem, ka pats vairs neatceras, tāpēc arī visu mūziku taisa Žaks, bet teksti katram pašam ir tikai un vienīgi savi. Savukārt Kurts uzsāka muzicēt tikai 98. gadā, kad tika nodibināta grupa. Ja būtu iespējams pagriezt laiku atpakaļ, tad runājot tieši par hip-hop, Kurts būtu uzsācis ar to nodarboties daudz ātrāk, bet kas zina, vai tādā gadījumā šobrīd vispār mēs runātu par S’T’A, un kā Kurts pats saka, ja tā būtu: “Aizbrauktu uz Tibetu un tur arī paliktu”.

S’T’A sākums ir saistīts ar laimīgu gadījumu, kad tika satikts cilvēks ar iesauku PRO-X, pie kura tad arī varēja sākt taisīt hip-hop mūziku un veikt pirmos ierakstus. Par to arī mēs varam dzirdēt dziesmā “Intervija”: “Visa sākumā bija PRO-X tāds jocīgs tips, viņa maģī mēs rakstījām dziesmas, tur tas triks, viņam jau patika ar mums kopā strādāt, bet bez ātrajiem bītiem viņš īsti nejutās savā ādā.” Par nosaukuma rašanos abi pieiet ar humoru: “Baigi gribējām līdzināties melnajiem MTV. Viņiem daudz grupu nosaukumos bija 3 burti: TLC, DMX utt. Vienu brīdi domājām par plastiskajām operācijām, jo solārija efekts nebija noturīgs. Bet mūs atturēja Maikla Džeksona nelaimīgā pieredze ar ādas balināšanu.”

Runājot par hip-hop kā tādu, tad abi uzskata, ka tā ir viena no normālākajām lietām uz šīs pasaules, kā Kurts saka “Pirmie Iespaidi Un Cerības” dziesmā: “Pirmā lieta – tas ir hip-hops, manas dzīves jēga, manas dzīves stils.” Viņu uztverē, daudzi Latvijas hip-hop skatuves mākslinieki (vismaz tie, kas par tādiem tiek pasniegti) ir tukši, idejām nabagi, provinciāli un plaģiāta meistari un šeit var tikai viņiem piekrist (es domāju piemērus Jūs paši varat izdomāt). Pret pašiem S’T’A Latvijas mūzikas industrija attiecas divējādi: pozitīva attieksme no masu mēdijiem ZTV, M. Beitiņa, no Latvijas Radio 2 un Aivja, Super FM, LNT. No izdevējiem – mūzikas kompānija Gailītis G. Savukārt negatīva attieksme ir novērojama no tiem mūzikas industrijas pārstāvjiem, kuriem nepatīk, ka parādās nopietni, konkurent spējīgi projekti, projekti kuri neatzīst tādus publikas mānīšanas veidus, kā dziedāšana zem fonogrammas un uz pasūtījuma taisītas reklāmas intervijas. Šie masu mēdīji ar negatīvo attieksmi galveno kārt mēģina izlikties, ka S’T’A neeksistē. Te nu lūk iederas citāts no dziesmas “Tas mūs neuztrauc” piedaloties Gustavo: “Par to, ka mums ir tādas domas, mēs esam priecīgi, un vai mēs tavās acīs esam lieli, vai niecīgi. Tas mūs neuztrauc (tu dzirdi, it nemaz), neuztrauc! jā neuztrauc!”

Lai arī S’T’A albums “Manas Pilsētas Skati” ir ierakstīts pilnīgi viss latviski, tomēr daudzi nesaprot pat ko iet runa albumā. Gan Kurts, gan Žaks uzskata, ka viņiem pašiem nav jāskaidro par ko dziesmās lietas apgrozās, ir jāpaņem CD, jāieliek atskaņotājā un jāieklausās. Neko tuvāk viņi nestāstīs, tāpēc, ka tukšie cilvēki zog idejas. Runājot par jauno albumu, S’T’A cer, ka fani to vispār sagaidīs, ja nebūs gaidot sākuši fanot par lētu komerciālu hip-hop, kuru aizvien vairāk bāž virsū masu mēdiji un pop producenti. Šeit vietā ir latviešu teiciens: ‘Labs nāk ar gaidīšanu”, un vismaz man ir pacietība, lai sagaidītu vēl vienu labu LV hip-hop albumu, nevis klausīties sasteigtus pusfabrikātus, kurus nereti sanāk dzirdēt.

“Mēs ceļam māju – augstu, augstu, augstu gaisā, es runāju par mūziku, jo to mēs taisām, pamatīgi, lai pietiek ilgam laikam, tumšajiem prātiem, ko nepatikā viebties, es gribu visiem mietpilsoņiem riebties, lai ar draugiem varam par viņu histērijām smieties.” Tā dzied Žaks albumā “Manas pilsētas skati” un tam tiešām var ticēt. Par to, kas viņus motivē rakstīt, viņi paši būtu ieinteresēti uzzināt, to var tikai minēt: vai sabiedrības attieksme, vai patreizēja iekārta, vai kas cits. Katrā ziņā motivācija viņiem ir un izskatās, ka tuvākajā nākotnē tā arī nepazudīs. Ja jums ir vēl kādi jautājumi par S’T’A, tad meklējiet atbildes viņu mūzikā, jo tajā ir pateikts pat vairāk nekā visā šajā rakstā kopā. Mēs visi varam tikai pateikties Kurtam un Žakam, par to, ka viņi ir uzsākuši virzīt šo mūzikas stilu uz pareizo pusi. Paldies!

Manas pilsētas skati

Tas mūs neuztrauc

Saviem vārdiem

Intervija

 

P.S. Neuzskatiet, ka esmu gangsteris, whigga vai jebkāda cita parodija, vienkārši noklausoties iepatikās =. Tikai daudzas dziesmas vairs nav aktuālas mūsdienās.