Brīvības Cīņas - 1918-1920.g

Norisinās par Brīvu Latviju, pret vāciešiem un lielniekiem. Brīvības cīņas ilgst aptuveni 628 dienas, un tajās krīt 3600 cilvēki. Brīvības cīņu iznākumā, Latvija tiek atbrīvota gan no padomju karaspēka (Stučkas valdības Latgalē), gan no vāciešu karaspēka Kurzemē. Pirmajās no brīvības cīņām krīt Latviešu pulkvedis Oskars Kalpaks.

Sīkāk par Brīvības cīņu norisēm:
Vācieši pieprasa brīvu ceļu uz Cēsīm, bet Jorģis Zemitāns un Igaunijas armijas virspavēlnieks to noraida. Vācieši sāk uzbrukumu Cēsīm, un jau pēc 10 stundām, vācieši svin uzvaru, ieņemot Cēsis. Bet uzvara nav ilga, jo ierodas papildspēki no Igaunijas (igauņi arī atbalstīja latviešus materiālajā ziņā - nodrošināja ar pārtiku un ieročiem). Mobilizētie igaunijas latvieši J. Zemitāna vadībā un igaunijas armija kopīgiem spēkiem padzen vāciešus no Cēsīm.

Pēc tam tiek parakstīts Strazdmuižas pamiers - kurš nozīmē, ka vaciešiem ir jāpamet Latvijas teritorija.

Bermontiāde:
P. Bermonts izlemj ieņemt Rīgu, viņš arī prasa atļauju, lai it kā izietu cauri Rīgai uz petrogradu. Bet nekas tāds netiek pieļauts, un 1919. gada 8. oktrobrī jau sākas pirmās sadursmes. Lai arī vāciešu ir daudz vairāk, un arī tehnikas viņiem ir gana daudz, viņi nespēj ieņemt Rīgu. Latviešiem arī palīdz Lielbritānijas un Franču flotes. 1919. gada 11. novembrī latvieši svin savu uzvaru, un vācieši tiek padzīti no Latvijas pavisam, atbrīvojot Kurzemi. 11. novembri nosauc par Lāčplēša dienu.

Vēl atlika tikai padzīt spēkus no Latgales (Stučkas valdības). Lielnieku armija bija gana liela, tāpēc Latvija apvienojās ar Lietuvas un Polijas armiju, tā padzenot Stučku no Latgales. Latvija tiek pilnībā atbrīvota, un var sākt norisināties sarunas par de Iure.

Agrārā Reforma

Agrārā reforma tiek īstenota no 1920-1924.G. Vācu muižniekiem tiek atņemta zeme, un tā piešķirta latviešu bezzemniekiem.

Valsts Prezidenti

Jānis Čakste 1922-1927
Gustavs Zemgalis 1927-1930
Alberts Kviesis 1930-1936
Karlis Ulmanis 1936-1940

Kārļa Ulmaņa apvērsums. 1934. g. 15. maijā.

Cēloņi : Pārāk liela demokrātija, ulmaņa varaskāre un apziņa, ka viņš var visu mainīt uz labo pusi, zin kas jāpaveid, lai uzlabotu stāvokli.

Kārlis Ulmanis veica apvērsumu, pilnīgi likvidējot saeimu, apcietinot daudzus sociāldemokrātus un citas augstu stāvošas personas. Viņu atbalstīja policijas vienības, kā arī J. Balodis, M. Hartmanis ar armiju.

Darbība:
Ulmanis uzlaboja Latvijas ekonomisko stāvokli, kultūru, veiksmīgi izplānoja iekšpolitiku. Tika izveidotas sešas kameras: Tirdzniecības un Rūpniecības, Amatniecības, Darba, Lauksaimniecības, Profesijas, Rakstu un mākslu. Lieli līdzekļi tika atvēlēti izglītībai. Uzplauka celtniecības nozare. Latvija sevi spēja apgādāt ar pārtiku, darbojās trīs cukurfarbrikas, un daļa produkcijas tika eksportēta.