Vai viegli būt jaunam?

Oriģinālnosaukums: "Vai viegli būt jaunam?"

Iznākšanas gads: 1987

Režisors: Juris Podnieks

Scenārija autors: Ābrams Kleckins,  Juris Podnieks, Jevgeņijs Margoļins

Lomās: dumpīgi pusaudži, karā nonākušie zēni un citi bērni; pats Juris Podnieks kā intervētājs

Žanrs: Dokumentālā, Kultūras kanons kino

Garums: 83 min

Īss filmas apraksts/sižets:

Filmas pamatā ir patiess un dzīvs dialogs ar jauniešiem par problēmām, kas viņus satrauc - pieaugušo aizbildniecība un neuzticēšanās, melīgums un liekulība, sarežģītā savas vietas meklēšana dzīvē.

Šī Jura Podnieka filma radīja sprādzienveida efektu visā plašās Padomju Savienības teritorijā, kļūstot par vienu no retajiem gadījumiem, kad pie kinoteātriem veidojas rindas uz dokumentālu filmu. "Vai viegli būt jaunam?" ir neparasti drosmīgs jaunatnes problēmu šķērsgriezums, to gada laikā visā PSRS noskatījās 28 miljoni skatītāju. Drīz pēc tam 85 pasaules valstis iegādājās šīs filmas demonstrēšanas tiesības, bet Kannu festivālā 1987.gadā filmai tika piešķirta FIPRESCI balva, un tas ir tikai viens no daudzajiem filmas starptautiskajiem apbalvojumiem. Desmit gadus vēlāk, jau pēc režisora nāves, Jura Podnieka studijā tika uzņemts stāsts par filmas varoņu likteņiem "Vai viegli būt...?", bet 2007.gada sākumā Latvijā un Krievijā tika svinēta divdesmitgade kopš filmas pirmizrādes.

Attēli:

Traileris: Tādu neatradu.

IMDb vērtējums: 7.3/10

Manas domas / vērtējums:

Teikšu, kā ir - man personīgi šķita ļoti smaga filma. Sākumā vispār nesapratu, kas notiek un par ko ir filma, jo pirms tam nelasīju nekādu īso aprakstu vai sižeta atstāstījumu. Kā jau dokumentālā filma, tā ir jāsaprot pareizi. Filmā tiek rādīti gan Afganistānā pabijuši zēni, gan puisis, kas strādā par sanitāru morgā, gan jaunieši, kuri tiek tiesāti par nekārtībām, ko viņi izraisījuši vilcienā pēc kāda koncerta Ogres estrādē, gan meitene, kas mēģinājusi izdarīt pašnāvību u.c.

Filmas sākums, kurā rādīja festivālu, uz brīdi pamainīja manas domas, ka tomēr nebija nemaz tik slikti un cilvēki nebija tik ierobežoti PSRS laikā, kā mums to māca, bet ar filmas turpinājumu nopratu, ka tomēr tā dzīve bija gan sūra, gan nežēlīga. Tie notikumi tikai mainīti, tāpēc nebija tik viegli izsekot notiekušajam. Interesanti bija paskatīties uz panku pirmsākumiem, uz to, kā tos pieņēma pārēja sabiedrība. Vienu zinu tiešām - skatīšos arī otro šīs filmas daļu, kura tika filmēta 10 gadus pēc šīs filmas. Būs arī apraksts par to, tāpēc gaidiet.

Laboja Ridiculus, labots 2x