Sveiki. Varat lūdzu iemest kādu Ojāra Vācieša dzejoli pqr Latviju? Kautko patriotisku, un ne pārāk garu. Cik skatijos google, neviens īpaši neuzrunāja. Priekš skolas vajag. Paldies :-)
RoyalFlush miniblogs
+1Obligati Ojāra Vācieša? man pašam skolā nesen bija jāatrod dejoļi par latviju, man ir citi, bet Ojāra Vācieša nav. Vienīgais ir "Tu esi Latvija" ko es zinu.
+1Šis ir labs.
Pūt, vējiņi!
Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt −
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...
Rijas klons vai pļavas ciņi,
vai nu vagars, vai nu jods
un tik vien tā „pūtvējiņi”,
cik tu Jāņu naktī zodz.
Esi mierīgs, dzīvo rāmi,
kamēr kauli sausi kalst.
Dieviņš aizdos savu prāmi
nokļūt tur, kur veļu valsts.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
aizdzen mani kapsētā!
Muižas svilst kā darvas ķīpas ...
Platā mugurā kā galds
piektais gads velk savas strīpas
apkārt sarkans, vidū balts.
Pārāk cieta āda viņiem,
tad lai palīdz miets un „Pļī”,
nav nekāda „putvejini”,
ir − „Bože, carjā hraņī !”
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
aizdzen mani katorgā!
Durkli zemē, plecā somu,
„Pūt, vējiņi”, spārnus plet,
pietiek pelēt, jāsāk domāt,
pietiek kaut un jāiet sēt.
Paliek gaisā sapņi zili,
ej, kur tālums gaida zils!
Laiks. Un svešā Pēterpilī
sākas tava Pēterpils.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
aizdzen Revolūcijā!
Atkal liktens bungas uzsit,
atkal viņam ņirdzīgs spīts:
vienam stobrs uz vakarpusi,
otram ņemts uz grauda rīts.
„Pūt, vējiņi” vienāds šķietas
tiem, kas abās pusēs ļimst...
Divas laivas stāv uz vietas
un pat arī varbūt − grimst.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu
Borovskā un Volhovā!
„Pūt, vējiņi”, skani saldi,
kaut tavs mūžs pēc nāves salds, −
neviens skangals tā nav skaldīts,
neviens pīslis tā nav malts.
Pūt, vējiņi, cik ir dūšas, −
ne tik viegli masti lūst,
pūt, vējiņi, kamēr pūšas,
kamēr buras ir, kur pūst.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
aizdzen tautu mūžībā!
Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt −
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt...
Ielogojies vai izveido profilu, lai komentētu!
