Styrnucis miniblogs

Tādi nu ir mazie bērni.

Atcerējos vienu atgadījumu izlasot šo.
Stāvot maximā, rindā, viens sīkais gribēja, lai mamma nopērk kaut kādu rotaļlietu. Stāsta kādas krutas lietas tai ir, māte protams saka ka nevajag, jau pa pilno rotaļlietu. Tas protams neaptur bērnu. Māte sāka teikt, ja grib lai pats pērk, vai nauda ir?
Šis saka ka kabatā Protams ka nav viņam, tādēļ uzprasa, lai parāda, bet šis negribot.

Biju 18. datumā uz deju koncerta caurlaides mēģinājumu ar meiteni. blakus sēdēja sīks čalīts un visu laiku viņu bakstīja. ^^

Pats atceros ka kad biju mazs bieži biju sarūgtināts par to ka nedabūju mantu kas patika.

Tas ir un tam būs būt. Tikai sakiet, ka paši tā nedarījāt..

Tas ir atkarībā no audzināšanas Tech. Jā, visi bērni tā dara, bet citi to dara vienkārši zemiski, nokrīt uz grīdas veikala vidū un sāk raudāt un brēkt no visas sirds.

Manuprāt, nē, vai arī vienkārši neatceros, bet tas nemaina faktu, ka man tas tagad skan galvā.

Vot tas variants par brēkšanu, gulēšanu uz zemes ir nepieņemams..