Padalāmies kādos dzeršanu stāstos. Nu es ar savu- tātad pāris gadsimtu atpakaļ, pagājušogad, kad sāku iet vidusskolā ar klases zēniem vēl nebijām tā īsti sapazinušies. Un tātad vienā dienā man radās briljanta ideja. Neiet uz skolu un paņemt daudz šmigas(lētos pusotrlitrīgos alus plastmasas pudelēs, 6, 5%, kriņicas). Kas gan varētu noiet greizi? Līdz 12 nekas īpašs nenotika ja nerēķina, ka es jau biju diezgan sasildījies, un tad mani pasauca uz skolas ēdnīcu, pasēdēju, pamētājos ar kartupeļiem no klasesbiedru porcijām un uzaicināju visus dzert. Tālāk seko vēl daudz "kriņicu" iepirkšana. Un tātad. Jā tātad. Tad es neatceros kādas pāris stundas no savas dzīves. Līdz sākās dzēruma dokumentu t.i. failu aktivizācija. Pirmais jau tika apgāzts televizors un tad sekoja citāts no klasesbiedra puses, ko vēl divas savas lapsas dzīves neaizmirsīšu:" Nekas traks jau televizoram nevar notikt, vai nu viņam ekrāns iesitas uz iekšu vai arī viņš vienkārši saplīst".
Tālāk sekoja puķu poda apgāšana un kkāds random čalis, kurš bija ienācis no ielas sāka slaucīt to zemi, jo negribēja pa seju atrauties. Un tad vienam kuņģis neizturēja un viņš apvēma grīdsegu un datoru. Un tad man pēkšņi viss palika p***j un uznāca miegs. Aizgāju uz dzīvokļa īpašnieka istabu, uzliku modinātāju un...
Ta dam
Tu diš
Trtrtrtrt
trtrtr
trtrtrtrtr
Mājās pārnāca drauga mamma. Mani izmeta pirmo jo biju vistuvāk izejai, daudzi teleportējās caur balkonu, no kura jau es biju izkritis pāra reizes tajā dienā. Mātes seja bija neaprakstāma.