Vakar pirkos Maximā (jā, asinīm slacītos citronus ņēmu), un man rindā priekšā sirma sieviņa palūdza kasierei maisiņu. Kasiere atbildēja krieviski. Tantīte vēl kaut ko prasīja, atkal atbildēja krieviski.
Pēc trešās reizes es iejaucos un painteresējos, kāpēc viņa atbild krieviski kundzei, kura ar viņu runā latviski. Pārdevēja atteica: "Tāpēc, ka es tā gribu!"
Es tikai pasmaidīju, bet man aiz muguras sieviete apņēmīgi iesaistījās un aizrādīja, ka valsts valoda ir latviešu, šis ir attieksmes un ētikas jautājums, kā arī prasīja kasierei, vai viņai vispār ir 3. kategorijas valodas zināšanu apliecība, kas nepieciešama apkalpojošajā jomā.
Lūk, kā. Esmu lepns par cilvēkiem, kas neļauj sev kāpt uz galvas!