Shattred miniblogs

  • Shattred
    +1

    Man jau piegriezies kā mamma dažreiz zāģē bez normāla iemesla. Tā nu visiem, kuriem šāds gadījums, iesaku darīt to, ko es jau kādu laiku piekopju - atbildi apstiprinoši jeb piekrīti, piemēram, atbildi ar vārdu "Jā".
    Man atkal piekasījās no rīta, ka es "nemāku nomazgāt sev bļodu"(for fucks sake, es jau no tās ēdīšu nevis tu) un es atbildēju ar vienkāršu "Jā" un tās bija sarunas beigas, viņa nezināja, ko atbildēt.

    • Riggins
      +2

      Man pēdējā laikā ar vien biežāk tas notiek, jo nezinu vai gribu studēt vai strādāt nākamo gadu. Aiz katra mirkļa var sākties argumentēts pārspriedums, par to, ka es nezinu ko daru ar savu dzīvi.

      • Shattred
        +1

        hihi.gif Šo arī zinu, mana kļūda bija klusēt, kad viņa to sāka bārsīt jau otro reizi, vajadzēja atbildēt ar "Jā" un viņa aizvērtos.
        Ja neaizvērtos, tad atbildu ar normālu argumentu, jo bez "jā" momenta manā argumentā viņa pat neklausītos. (Protip: Ja vēlies, lai tavā argumentā ieklausas, atbildi ar "Jā", tad viņa pārjautās savu jautājumu un tad ir iespēja atbildēt)

        • Riggins
          +2

          Es tā aizvakar sāku darīt, kad pateicu, ka atsākšu iet uz zāli, un man pajautāja - vai es esmu sarijies kaut kādas ripiņas vai ko, uz ko es atbildēju - jā, kāpēc gan nē.
          Reāli es daru ar savu dzīvi ko gribu, un ja gribu iet strādāt un sākt patstāvīgu dzīvi agrāk, meklēt savu dzīvokli and what not, kpc gan man to nedarīt.

      • Shattred
        +1

        Tieši tā. Dažiem vecākiem kaut kā neiaizet, ka viņi ir palīgs nevis vadītājs.

    • NoTitsNoFun
      0

      Es biezi skatos seja un neko nesaku lidz vina aiziet prom.