Pēdējā laikā ir notikušas daudzas lietas, nu piemēram sapnī redzēju melnu kaķi un pēc tam ar mani notika visādas nelabas lietas, bet es to nesaistu ar kaķi, bet gan ar neuzmanību, jo kaķis vienkārši sēdēja, nevis pārskrēja pār mana sapņa ceļu. Ja būtu pārskrējis, tad nu gan es meklētu izskaidrojumu. Vēl, talantīgs veids kā aiznest segu no viena dzīvokļa uz otru - apsegties ar to un "durt" pāri visai pilsētai. Tā arī 3 cilvēki gājām pa pilsētu aptinušies ar segām. Noteikti izskatījāmies pavisam jocīgi, katrā ziņā tā darīju pirmo reizi. Starp citu pēdējās dienās viss izskatās vienkārši fantastiski, jo koki ir klāti ar sarmu. Reizēm daba parāda arī savu labāko pusi. Pēc iepriekšējās angļu valodas stundas, ir radušās idejas vārdu spēlēm ar nozīmēm, bet par to citreiz - intrigai. Un vēl - man ir jauns sakāmais - "kaķis jāiesūdz tiesā". Radās kāda mīļa un sasodīti jauka kaķīša dēļ. Te nu es pielieku savai nesakarīgākajai (vai vismaz vienai no) atkāpei punktu un dodu vietu nopietnākām domām.
   Jā, pēdējās dienas nudien manī ir raisījušas pārdomas. Patiesību sakot pat vairāk kā pārdomas. Nē, tomēr pārdomas, citādāk man jāmeklē vārds, kas atbildīs noformulējumam "vairāk kā pārdomas". Tātad radās pārdomas un mēģināšu tās izlikt uz papīra.
   Tāda jocīga sajūta zināt, ka par tevi neviens neko nezina. Klasesbiedri ar kuriem dažiem esmu mācījies vienā klasē nu jau gandrīz 12 gadus par mani zina tikai sausus faktus. Tāpat arī tie, ar kuriem turpat 3 gadus. Neviens nezina ko man patīk darīt, neviens pat nespēj iedomāties ko esmu darījis. Neviens nezin kāds es esmu. Laikam nolāpīts korpuss un viss. Vēl stulbāk ir tas, ka pat mana ģimene par mani zina mazāk kā man līdz šim šķita, ka zina. Viņi vienkārši īpaši neinteresējas. Zina to, kur es pavadu laiku, bet, piemēram, kādu mūziku klausos zina tikai aptuveni. Tāpat arī zina tikai par daļu maniem draugiem. Nu, protams, nav jau nemaz tik traki. Vienkārši, es laikam visu uztveru nedaudz saasināti. Visādā ziņā es par viņiem zinu vairāk kā viņi par mani. Izskaidrojums? Visi laikam esam diezgan noslēgušies sevī. Mums ir nospļauties par citiem un citiem ir nospļauties par mums. Savā ziņā loģiski, bet tomēr gribētos, lai tas mainītos.
   Pie viena paķeršu un pametīšu zem savas subjektīvās acs vēl kādu interesantu tēmu. Filmās ir redzēts, ka viens cilvēks zaudējot sev ļoti tuvu cilvēku (iemesls - nāve) arī pats dodas nāves nagos. Īstenībā tā ir ļoti traģiska situācija un man pat nedaudz dīvaina sajūta rodas, mēģinot to izķidāt. Reizēm tā notiek arī dzīvē. Pameklēju izskaidrojumu un atradu veselus divus. Pirmais no tiem ir šāds - cilvēks tic, ka sastaps otru cilvēku pēc nāves un viņi atkal varēs būt kopā. Un kāpēc gan tam neticēt. Otrais izskaidrojums - Ir tik lielas sāpes par otra zaudējumu, ka šķiet, ka dzīvei bez otra cilvēka nav jēgas. Arī tas ir saprotams, īpaši tad, ja otrs cilvēks ir sniedzis kaut ko īstu un patiesu, ko agrāk vai vēlāk vajag ikvienam - mīlestību. Ja tā padomā, es arī tā darītu, ja man šeit nekā vairs nebūtu (ģimenes, labu draugu). Ne velti sarakstā neieliku naudu. Pat ar miljoniem nav iespējams nopirkt īstu un neviltotu mīlestību.
   Kas pie velna notiek sabiedrībā? Man ļoti nepatīk dzirdēt b**, na***, po*** un citus tamlīdzīgus vārdus. Neliekuļošu, man arī tādi pasprūk, bet pats esmu ievērojis, ka arvien retāk. Aizstāju tos ar sasodīts, pie velna un tamlīdzīgiem. Visādā ziņā tā ir tikai liekvārdība, nevis naturāla runāšana "mātes valodā". Protams, tagad jau laikam tie krievu vārdi tiks lietoti biežāk, pateicoties Ušakova lekcijai šajā jomā.
   Kultūras vēstures stundā runājam par seno baltu kultūru. Lasīju, ka baltiem kādreiz pats svarīgākais dievs bija Pērkons. Par to pat nebrīnos, jo kurš gan nav redzējis kādus postījumus spēj radīt negaiss. Radās savdabīga doma. Lai gan esmu katolis un negribu, tā teikt, zaimot kristīgo Dievu, bet varbūt, ka nevajag aizmirst arī latviešu tradicionālos dievus. Protams man te zinātnes aizstāvji metīs sejā, ka zibens ir dabas parādība un tā tālāk, bet kāpēc visam jāmeklē izskaidrojums? Kāpēc kaut kas nevar palikt neizskaidrots, lai mums būtu kāda deva mistikas?
   Cenšos rakstīt gramatiski pareizi, jo vēlāk eksāmenā noderēs. Zinu, ka man ir diezgan daudz interpunkcijas jeb pieturzīmju lietojuma kļūdu, bet es, nudien, cenšos laboties.

Latgals16

P.S. Rudzi ir gatavi un klāti ar sarmu

 

 

Laboja Styrnucis, labots 2x