Kārtējo nakti sēdēju nomodā, no sākuma gulēt neļāva sasodītās kaijas.

Pēc tam lejstāva kaimiņienes dauniski ķiķināja.

Pēc tam uzmācās domas par meiteni, kura acīm redzot par mani nedomā, aizstopēja uz Igauniju nedevusi ziņu, kruti.

Vienīgais, kas pa visu nakti mani iepriecināja bija vecie labie Monty Python jociņi, 2l auksta Kuba pie sāna un paciņa ar cigaretēm. 

Mēness pa nakti bija apaļš un dzeltens, tas bija vareni.

Pīpēju, izlicis kājas ācā pa logu, droši sēžot uz palodzes ap 3 naktī, ķēru auksto vējeli.

Dzirdēju kā runā kaimiņi, kā bļaustas slāvi, kā rej suņi.

Fonā skanēja

 

Vienā teikumā līdz šim labāk pavadītā nakts sevis meklējumos, un daudzu mazu figņu un sīkumu saprašanā.

Draugi nekad nebūs tie paši, kas bija.

Es nekad nedomāšu, tā kā domāju pirms tam.

Rīta kafija nekad negaršos, kā garšoja agrāk.

Sasodīts.

Varētu teikt pilnīga apgaismība bez "dieva" palīdzības.

/ska/