“Tu nerodies brīdī, kad piedzimst tavs ķermenis, un nemirsti tad, kad tas iet bojā. Muļķīgi ir uzskatīt, ka telpa trauka iekšienē rodas brīdī, kad podnieks izgatavo trauku, un izzūd, kad trauks saplīst. Iekšējā apzināšanās, kas mīt ķermenī, ir brīva no ķermeņa, prāta un jūtu jēdzieniem „vēlams” un „nevēlams”. Iekšējā apzināšanās ar šiem jēdzieniem saskaras tik vien kā ceļotāji, kas uz brīdi satikušies iebraucamajā vietā, vai kā upes nesti baļķi, kas straumē saskrienas un šķiras: viņu tikšanās un šķiršanās nerada apziņā nedz laimi, nedz nelaimi. Kādēļ gan cilvēki, piedzīvojot to pašu, priecājas un skumst?”
[ Vāsištha ]
Garīgums
0Siamese 03.11.2012. 19:34 teica:
0Nu, uzstādījums par dvēseli kā nemirstīgu nav pierādāms un būtu pretrunā ar Einšteina (ja nemaldos) noteikumu, ka enerģija Visumā nezūd un nerodas no jauna (kur gan visas pagātnes ļaužu dvēseles būtu palikušas)? Šis citāts vismaz mani neiedvesmo.
- 0
Btw, man ir bijusi tā veiksme runāt ar ŠĪS adreses radītāju un cilvēku, kurš vada lekcijas visā Latvijā. Ar viņu diezgan ilgi runāju pēc vienas lekcijas un lekcija patiešām ļoti aizrāva. Pāris dienas pēc tam redzēju viņu vienā sarunu šovā un tad vēl esmu redzējis intervijas ar viņu. Apbrīnojami gudrs cilvēks.
