Olimpiskās spēles

Noderīgas saites:

http://www.olympic.org/

Kas ir olimpiskās spēles?

Olimpiskās spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās vairāki tūkstoši sportistu sacenšas gan vasaras, gan ziemas sporta veidos. Olimpiskās spēles tiek uzskatītas par pasaulē lielākajām sporta sacensībām, tajās piedalās sportisti no vairāk nekā 200 valstīm. Pašlaik Olimpiskās spēles notiek ik pēc diviem gadiem un dalās Ziemas un Vasaras Olimpiskajās spēlēs, katras sezonas Olimpiskajām spēlēm notiekot ik pēc četriem gadiem. Olimpijā, Grieķijā, laikā no 8. gadsimta p.m.ē. līdz mūsu ēras 4. gadsimta notikaAntīkās Olimpiskās spēles. Franču barons Pjērs de Kubertēns 1894. gadā dibināja Starptautiskā Olimpiskā komiteju (SOK). SOK pašlaik ir olimpiskās kustības vadības institūcija, kuras struktūra un darbības ir definētas olimpiskajā hartā.

Olimpiskās kustības attīstības laikā 20. un 21. gadsimtā ir tikušas ieviestas vairākas izmaiņas Olimpiskajās spēlēs, piemēram, Ziemas Olimpisko spēļu izveide, Paraolimpiskās spēles sportistiem invalīdiem, Jaunatnes Olimpiskās spēles pusaudžiem. SOK tāpat ir nācies pielāgoties ekonomiskajai, politiskajai, tehnoloģiskajai realitātei 20. gadsimtā. Tā rezultātā Olimpiskajās spēlēs var startēt profesionāļi, sākotnēji šajās sacensībās varēja startēt vienīgi amatieri. Pirmais un Otrais pasaules karš izraisīja 1916., 1940. un 1944. gada Olimpisko spēļu atcelšanu. Daudz valstu boikots aukstā kara laikā izraisīja mazāku sportistu skaitu 1980. un 1984. gada Olimpiskajās spēlēs.

Pirmās Vasaras Olimpiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās, Grieķijā, bet Ziemas Olimpiskās spēles pirmo reizi notika 1924. gadā Šamonī, Francijā. Vienīgā valsts, kas piedalījusies visās Olimpiskajās spēlēs, ir Šveice.

Vēsture

Mūsdienu Olimpiskās spēles 1896. gadā iedibināja barons Pjērs De Kubertēns, par pamatu ņemot antīko Olimpisko spēļu ideju. 1894. gada 23. jūnijā Parīzē barons de Kubertēns saaicināja starptautisku kongresu, kurā nāca klajā ar ideju atjaunot Senās Grieķijas olimpisko spēļu tradīciju kā no politikas un biznesa absolūti nošķirtas starptautiskas sporta spēles, kurās galvenais būtu sports un atlētu sacensība (ideja bija vairāk nekā aktuāla, jo Eiropas valstis gatavojās Pirmajam pasaules karam, kāpinot bruņošanos un politisko propagandu). Atsaucība bija necerēti plaša, un tūdaļ šajā tajā kongresā tika nodibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja, par kuras prezidentu ievēlēja grieķu komersantu Demetriosu (Dimitriosu) Vikelasu (grieķu: Δημήτριος Βικέλας), bet de Kubertēnu — par tās ģenerālsekretāru (1896. gadā viņš kļuva par SOK prezidentu).

Pēc Demetriosa ierosinājuma, 1896. gadā Grieķijā, Atēnās (lai uzsvērtu saistību ar antīkajām spēlēm), ar devīzi Citius, altius, fortius! (no latīņu: Ātrāk, augstāk, spēcīgāk!) notika pirmās Olimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu idejas pamatā bija sengrieķu ideja par mieru (1916. gadā, gatavojoties uzvilkt mundieri un doties uz fronti, de Kubertēns nolika savas prezidenta pilnvaras SOK, jo uzskatīja, ka Olimpiskie principi un līdzdalība karā nav savienojami), sportu kā indivīdu harmoniski attīstošu nodarbi, nevis valstu, bet sportistu sacensību. Profesionāliem sportistiem tika liegts piedalīties olimpiskajās spēlēs — tās tika dibinātas tikai un vienīgi kā amatieru sacensības, lai dotu iespēju piedalīties pēc iespējas plašākam atlētu lokam.

Informācija ņemta no - https://lv.wikipedia.org/wiki/Olimpisk%C4%81s_sp%C4%93les#cite_note-EB-1