Nevis spēlēju RuneScape vai klejoju pa 89.com, bet gan tieši tā - rakstu! Paņemu sev iedāvināto rozā "hello kitty" birkas kladi un rakstu. Lūk, mani darbiņi hronoloģiskā secībā. Jo tālāk, jo biežāk man pašam pat patīk. Lieki pieminēt, ka 9. klasē pirmā semestra atzīme literatūrā bija 4 smile_mini.gif

 

Piektdiena viņam
Ak, jel, šī dzīve
Reizēm savāda man šķiet
Kad bez skaistām atmiņām
Nekas vairs pāri nepaliek
Es vēlos, lai šis brīdis
Vēl kaut reizi atgrieztos
Lai mēs abi būtu kopā
Un tu zvaigznēs raudzītos
Šo spēku nepārvaramo
Mēs trijos vārdos ietvertu
Viens otram acīs lūkotos
Viens otra roku tvertu
Un pat ja kāda zvaigzne kristu
Man tas mazliet skumji šķistu
Jel, palieciet jūs debesīs
Un klausiet tam, ko mana sirds sacīs
Nē, nevajag man vēlēšanos!
Man jau ir tas, ko vēlos
Un viņai sitas sirds
Manos apskāvienos
Jo tu esi tas, ko vēlos
Mana vēlēšanās vienīgā
Un, skat, ko saka priekšā sirds
Tu esi pati labākā
Tavs acu skatiens dzirkstošais
Rokas maigi glāstošās
Smaids prieku mīlošais
Dvēsele sirdi sildošā
Ar vārdiem vien man nepietiek
Lai pastāstītu tev par to
Kā liec justies brīžos
Ko labprāt es izdzīvoju
Nē, nevēlos es saules lēktu
Kas atgriezīs mūs atšķirtībā
Ak Dievs, kaut es spētu
Šo sapni pārvērst īstenībā
Vai drīkstu palūgt klusumam
Laimes dziesmu dziedāt
Un pulkstenim vēl izlūgties
Laiku apstādināt?


Pašnāvnieka nošu diktāts

Un kā lai raksta brīnišķīgi
Lai nekļūtu tas personīgi
Mās, lūdzu, esi saprotoša
Jo teici man, ka to tu proti

Cienājies ar tēju
Picu sasildīto
Pie velna, slēdz ārā
To telefonu uzbāzīgo

Klausies, mās, manu stāstu
Klausies uzmanīgi, ko teikšu

...

Visas šīs skumjas, nelaime kārtējā
Gluži kā ar aci miedz
Un kaulainā, kā draudzene pēdējā
Man savu roku jau pretī sniedz

Un neizdevās man ikreiz
Kad mēģināju sākt vēlreiz
Un kam jānāk, tas atnāks
Vienam ātrāk, citam lēnāk

Jo tik un tā šīs sāpes nāks
Vien atšķiras, cik drīz tās sāks
Mani lēnām graut no iekšienes
Pat ja redzams smaids uz ārienes

Vai zināju, ka mani atraidīs
Un kāds vēl ņems, par muļķi pataisīs?
Ka manu dvēseli un sirdi izlietos
Kā alvas zaldātu vien nakti izmantos?

Kā tukšu piena paku pēc tam izmetīs
Pat vārdus uz atvadām raudot nesacīs?
Vai ticu tam, tu klusējot mini
Bet nojaušu, ka atbildi jau zini

...

Domu gaiteņos es maldījos
Un tumsā sēžot bēdājos
Līdz brīdim, kad es sapratu
Ka māsu beidzot atradu

Vai gribi kļūt par iemeslu
Kāpēc es dzīvot turpinu?
Kāpēc caur katru dienu izlaužos
Lai prātā nenāktu vārds "padodos"?

Un ja kāds maita tevi pievils
Vai pāri nodarīs
Tavs brālis viņam ciešanas
Un sāpes netaupīs

Jo tava laime ir mana laime
Tavas bēdas mans ienaidnieks
Smaids tavā sejā kā gaidīts draugs
Tu esi kā mans acuraugs

Es ticu brīnumam, bet vai tas ticēs man
Vai varbūt vienkārši man ar dzīvi nesaskan
Es lūdzu tevi, mās, jel palīdzi tu man
Lai rindas pēdējās tik ātri neizskan


Noslēpums

Vai proti atbildēt -
Kas ir māksla?
Vai just un mīlēt
Vai krist un plītēt?

Un kas vispār mainīsies
Kad es būšu aizgājis?
Vai laika ritums mainīsies
Vai likteņupe stāsies?

Vai saule lēks, kur lēkusi
Spīdēs zvaigzne tikko dzimusi?
Vai laternas degs un vēji šalks?
Un Izslāpušos dzirdīs ūdens malks?

Vai tēvu zemē iešu laimi meklēt
Jeb varbūt attapšos es peklē?
Jel, ikkatra atbilde sniegtā
Rod tūkstoš jautājumus vietā

Bet man ir mana māsa -
Dūja; ievirze
Kas ved caur nakti tumšāko
Līdz skatīt visu gaišāku

Un pat ja neviens neradīs
Ikkatru sīko atbildi
Es ceru, viņa atradīs
Šo noslēpumu dievišķo...

Pat ja nevari atbildi rast
Vajag jautājumus mainīt prast
Esi tas, kas gribi būt
Gūsti to, ko vēlies gūt

Mums visiem sirdī deg šī liesma
Šī dzīve, kura ir kā dziesma
Kurā likten's melodijas lomā
Bet vārdi pašam jāizdomā


Izsmelts kauss bez rokturiem.

Nekad nesaki nekad
Ir tas, ko es sapratu
Tiešām - nesaki nekad
Vien tas, par ko sapņoju
Ir tā vērts, lai raudātu
Ciestu, lai man sāpētu
Kristu un augšup celtos
Spēkus izniekot velti

Un par ko gan es cīnos?
Kur redzu laimi tajā
Kas ikreiz lika vilties
Attapties punktā šajā?

Tiešām esmu padevies?
Negribu vairs cīnīties?
Ledus aukstums sildošais
Laime - nāvi nesošā

Jel, palīdzi piecelties
Gaišām acīm lūkoties
Teikt - kaulainā, atstājies
Es neesmu apstājies
Man ir daudz, par ko dzīvot
Atvērt sirdi un mīlēt
Draugi, ar kuriem smieties
Būt kopā, priekam ļauties

Pasaules kretīnisms?
Vēlos komentāru teikt -
Ir laime mīlestībā
Un šo dzejoli laiks beigt