Šajā rakstā pastāstīšu par Amerikas pamatiedzīvotājiem, par pirmajiem Amerikas iedzīvotājiem, un to iedalījumu kultūrvēsturiskajos apgabalos. Vēl vēlējos lūgt, lai lieki nerakstat par tekstā ielaistām gramatikas kļūdām, jo zinu, ka tādas visticamāk būs.

 

 

 

 

Iesākumā izklāstīšu, kas tad īsti ir tie Amerikas pamatiedzīvotāji, un kas tad ar viņiem notika.

Amerikas pamatiedzīvotāji (indiāņi) ir tie, kas apdzīvoja Ameriku līdz eiropiešu ienākšanai. Pēc eiropiešu ienākšanas Amerikā indiāņi smagi cieta, jo līdz ar eiropiešu ienākšanu Amerikā, tika ienestas daudz un dažādas slimības, pret kurām indiāņiem nebija izstrādājusies imunitāte, tāpēc daudzi saslima ar nāvējošām epidēmijām. Indiāņi savā starpā nemaz nebija tik draudzīgi, kā varbūt var likties, bija daudz un dažādi savstarpējie kari, kuri populāciju samazināja vēl vairāk. Toties mūsdienās Centrālamerikā un Dienvidamerikā lielākā daļa iedzīvotāju ir indiāņu pēcteči, lai arī tikai neliela daļa no viņiem nav jauktas izcelsmes.


Apmēram šādi izskatās standarta indiānis: 

Pirmie Amerikas iedzīvotāji.

Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pirmie Amerikas iedzīvotāji, visticamākais, bija mednieki, kas, sekodami medījumam, ieradās Amerikā no Sibīrijas pāri zemes tiltam, kas atradās mūsdienu Beringa šauruma vietā, pirms 9000-20000 gadiem. 

Kultūrvēsturiskie apgabali

Ziemeļamerikā indiāņu kultūras iedala Arktikas, Subarktikas, Kalifornijas, Ziemeļaustrumu, Plakankalnes, Lielā baseina, Lielo līdzenumu, Dienvidaustrumu, Dienvidrietumu,  bet Dienvidamerikā Mezoamerikas, Karību salu, Andu, Aridoamerikas, Pieandu, Centrālamazones, Rietumamazones, Austrumu un dienvidu Amazones un Patagonijas kūltūrvēsturiskajos apgabalos.

 

Bildes no Dienvidamerikas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem

Rietumamazone:



Mezoamerika:

Karību salas:

Aridoamerika:

Bildes no Ziemeļamerikas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem

 

Arktika: 

 

Kalifornija:

Subarktika:

Īsumā par dažu kultūrvēsturisko apgabalu indiāņiem.

  • Kalifornija: Kalifornijas indiāņi medīja dzīvniekus un vāca ogas, un nodarbojās ar zemkopību. Zemkopība Kalifornijā nebija īpaši izplatīta, taču ar to nodarbojās, jo Centrālo ieleju cilšu indiāņiem nozīmīgākā diētas sastāvdaļa bija ozolzīles. Nevar nepiieminēt to, ka no obsidiāna viņi izgatavoja dažādus priekšmetus un pēctam tos pārdeva par apslīpētiem gliemežvākiem.
  • Lielais baseins: Lielais baseins ir tuksnešains, miljons kvadrātkilometru liels apgabals ASV rietumos, tur dzīvoja apmēram desmit klejojošas mednieku-vācēju ciltis. Gandrīz visas ciltis, izņemot Vašo, runāja Numiku valodās. Abas ciltis bieži pārvācās, jo pārtikas resursi bija grūti pieejami. Arī visas viņu mantas, darbarīki bija portatīvi, lai var viegli pārnēsāt.
  • Dienvidrietumi: Dienvirietumos dzīvoja Pueblo ciltis, apači un navahi. Šajā apgabalā ir ļoti sauss, tomēr ciltis nodarbojās ar lauksaimniecību, tāpēc dažas ciltis bija izveidojušas irigācijas sistēmas un pielūdza lietus garus.
  • Ziemeļaustrumi: Ziemeļaustrumu mežos dzīvojošie indiāņi medīja, zvejoja, nodarbojās ar lauksaimniecību. - Audzēja kukurūzas, pupas, ķirbjus. Bieži tika izmantota bērza tāss, no kuras gatavoja traukus, vigvamus, papīru un šajā apvidū izgudroto kanoe laivu. Tāsi parasti apstrādāja sagriežot loksnēs ar nazi un ar īlenu gar malām izdurot caurumiņus, tad sloksnes tika sašūtas kopā ar egļu saknītēm, tāss priekšmetus rotāja ar divkrāsainiem rakstiem, kurus ieguva ieskrāpējot tāss virskārtā.

Nobeigumā pastāstīšu par reliģiju.

Ziemeļu ciltīm, kas apdzīvoja Kanādu un ASV ziemeļus ir raksturīgs totēmisms un šamanisms. Tālāk uz dienvidiem reliģiskās tradīcijas kļūst arvien sarežģītākas, tai skaitā to rituāli. Pārejas posmu starp ziemeļu un dienvidu tradīcijām veido līdzenumu ciltis, kuru tradīcijās saskatāmas gan ziemeļu, gan dienvidu tradīciju iezīmes.

Laboja Visumnieks, labots 2x

Laboja Kristīne S., labots 1x