Bartimajs.

 Un pēkšņi tas notika! Istabas vidū kur bija uzzīmēts pentakls ižšāvās liela smirdīgi zaļa strūkla līdz pašiem griestiem. Sajutu to sen ienīsto sajūtu kad mani izsauca. Sākumā nedaudz pretojos bet tad tomēr padevos jo biju bezspēcīgs. Pirmajā sekundē parādījos savā parastajā izskatā bet tad pārtapu pirmajā formā kas man iešāvās prātā - par liesmojošu čūsku kura spļāva uguni, tā cerēdams nobaidīt manu izsaucēju. Gaidīdams kamēr dūmi noplok uzbūru mazas zilas liesmiņas gar pentakla iekšējo malu. Tad ieraudzīju burvi kas mani bija izsaucis - ap 1, 60 garš zēns ievīstījies melnā mētelī ar bālu ādaskrāsu un nedaudz sabijies. Es nobrīnījos jo parasti viduslīmeņa džinu izsauc tikaj pieredzējuši burvji, bet šis vēl bij gluži bērns. Cerēju kautkādi piemānīt viņu. Prasīju: "kas tu tāds esi un kapēc mani izsauci?" Zēns atbildēja: "es neatbildēšu uz taviem jautājumiem un neiesaistīšos mīklās kā arī neļaušu tev mani apmānīt stāstot melus..." "Jā jā vecā mācība. kas tev to iemācīja? Šķiet kāds kurš tev lūdzis uzņemties risku un tu kā sīks puišelis paklausīji pakļaudams sevi riskam.[ Ja es varētu es jau sen viņu būtu piežmiedzis taču es nevaru iziet no sava pentakla tāpat kā viņs. ja viņš izkāpj kaut ar mazo kājas pirkstu laukā no sava pentakla es varētu izkāpt arī no savējā un tad viņam būtu klājies slikti. Taču sīkais bija gudrs un stāvēja pašā pentakla vidū. laikam viņu kāds bija labi apmācījis] "Es nevienam neklausu es darbojos pats uz savu roku" šis atbildēja "Jā jā tāpat kā es esmu santa ar garu bārdu. au!" Sīkais mani bija apdedzinājis ar sarkano punkciju. Klusi nolamāju viņu un gaidīju ko šos teiks. "es tev pavēlu nosaukt savu vārdu" šis saka "mans vārds ir bartimajs pelēkā plūmju čūska. esmu uzcēlis dižos prāgas mūrus, runājis ar zālamanu un piedalījies daudzās kaujās. Tev derētu piesargāties no manis." Redzēju kā šis atviegloti nopūšas jo saprata ka ir izsaucis pareizo dēmonu un ka nav pieļautas kļūdas. "tagad ļauj man vaicāt kā tevi sauc."[naivi cerēju ka viņš atbildēs jo ja dēmons uzzina burvja īsto vārdu tad burvim vairs nav varas pār viņu. Tādēļ burvji ir izdomājuši neīstos vārdus kurus katram iedod ~13 gadu vecumā. Nemaz necerēju ka viņš pateiks savu īsto vārdu bet neīstais arī nebūtu slikti jo tad es varētu vēlāk uzzināt kas viņš tāds ir un kur dzīvo] "Es neatbildēšu uz taviem jautājumiem dēmon." "labi labi tu esi labi apmācīts nu tad ķeramies pie lietas" es negribīgi teicu "Nu kas man jādara?" "dodies uz Saimona Siržulauzēja māju un atnes man Samarkandas amuletu kad es tevi rīt divpadsmitos izsaukšu"[to viņš izteica vienā elpas vilcienā jo ja viņs apstātos ievilkt elpu es to varētu uztvert kā pieturzīmi un pārprast uzdevumu] "Ko?!?!?! tu vispār apjēdz kas tas par uzdevumu? viņš ir vismaz divreiz stiprāks burvis par tevi un viņa mājai ir vismaz 3 drošības pakāpes! tas ir gandrīz neiespējami ko tādu izdarīt! tas kurš tev šo uzdevumu ieteica laikam domā ka tāds nieks vien ir ielauzties diža burvja mājā un nozagt Samarkandas amuletu." "Neviens man nav šo uzdevumu ieteicis un es zinu cik tas ir bīstami, kā arī zinu ka tas tev ir pa spēkam. tagad ej" "Sīkais stulbenis" es pie sevis noteicu un pazudu.

Uzrados blakus kādai mājai. Uzreiz pārvērtos par dzeni un notupos uz blakus augoša koka. Un sāku domāt. Man bija vairāki jautājumi uz kuriem nebija atbildes. pirmais bija - kas ir šis noslēpumainais zēns? Otrais - Kādēļ viņš man uzdod tik grūtu uzdevumu ja apzinās ka riskē uz savu dzīvību? Trešais - Kas vispār bija samarkandas amulets? Ceturtais - Ko viņš ar šo amuletu iesāks? Piektais - Kurš gļēvais burvis slēpjas aiz šī zēna un liek viņam darīt tik bīstamus uzdevumus? Uz nevienu no jautājumiem man nebija atbildes. Nodomāju ja jau nav atbildes tad jādara darbs kas uzdots un tad varbūt atbildes atradīsies. Aplūkoju māju vosos septiņos plānos.[pavisam ir septiņi plāni cilvēkiem ir redzams tikaj pirmais. burvji lieto īpašas brilles vai kontaktlēcas kuras ļauj redzēt arī otrajā un trešajā plānā. Plāni ir piemēram kā ilūzija. Es tagad par dzeni esmu pārvērties līdz piektajam plānam. Jo saprātīgākas un gudrākas būtnes jo vairāk plānos var redzēt un pārvērsties. es pārvaldu visus septiņus plānus. zemākas būtnes kā piemēram velnēni var pārvērsties tikaj līdz 2. vai 3. plānam. Ir daži kas apgalvo kas var redzēt arī astotajā plānā bet viņi tikai melo] Redzēju apkārt visai mājai aizsargtīklu, iekš aizsargtīkla redzēju lidināmies pāris sargkareivjus.[ir piecu dažādu šķiru dēmoni. stiprākie ir māridi tad nāk ifrīti tad džini, folioti un velnēni. sargkareivji - zemākā līmeņa džini.] vairāk nekā neredzēju. Nolēmu sākt ķerties pie darba. Nolaidos uz ietves kur pārvērtos par kurmi un ierakos zemē. Cerēju ka aizsargtīkls nestiepsies līdz pašam zemes centram. Ierakos ap 20 pēdām zem zemes un rakos uz priekšu. rakos rakos kad pēkši apdauzīju pauri atsisdamies pret mājas sienu. Tālāk rakos uz auģšu. Izracies virs zemes es pārvērtos par mušu jo kurmji diezko labi neredz gaismā. pārvērties par mušu apskatīju stāvokli, un ieraudzīju turpat pie sienas ventilācijas lūku. Laidos pa to iekšā mājā un uzreiz notupos uz sienas. Es biju lielā istabā, istabas vidū bija galds pie kura sēdēja vīrietis un sieviete. Apskatīju istabu visos septiņos plānos un ieraudzīju uz burvja pleca sēžam velnēnu kurš izmēdīja sievietes runāšanu un palaikam aplaida skatu istabai. Es gaidīju. Gaidīdams kārtīgi apskatīju sievieti jo man radās ideja vēlāk pie zēna parādīties viņas izskatā bez drēbēm tā apmulsinot zēnu. Dziļi neieklausījos viņu runāšanā jo tādas burvju runas man nevisai patīk. visi burvji ir vienādi un visi viņi tiecas pēc varas. Sāku nedaudz raustīties jo mušas nevar nosēdēt mierīgi pat dažas minūtes. Domāju ka būtu bijis labāk ja būtu pieņēmis zirnekļa formu jo tie var sēdēt mirīgi neko nepakustonos par vairākas stundas. Taču tagad vairs nebija jēgas jo velnēns uzreiz pamanīs ja es mainīšu formu. Pēc apmēram pus stundas istabā ienāca šoferis un teica ka mašīna ir gatava. "Nāc mollij es tevi aizvedīšu mājās" teica burvis tā viņi aizgāja. Tagad man bija jādara mans darbiņš. Vēlreiz, šoreiz rūpīgāk, apskatīju visu māju visos septiņos plānos. Samanīju otrajā stāvā spēcīgu maģijas auru[katrai lietai ir aura. jo varenāka lieta jo lielāka aura.] un nopratu ka tur jābūt amuletam. Taču samanīju vēl kautko. Kautkas savāds bija virtuvē. Nelikos par to nezinis un gāju uz otro stāvu. Uzlidojis augšā pārvērtos par mazu nēģeru zēnu, šis zēns man palicis atmiņā no seniem laikiem, viņa vārds bija ptolemajs un viņš jau sen bija miris tāka viņš drošvien neiebilst ka es staigāju viņa veidolā. Sāku iet pa gaiteni uz priekšu. Uz sienas ieraudzīju signalizācijas ierīci un nopratu ka tās ir lamatas [šādas signalizācijas ierīces pārsvarā lieto burvji kuri grib nodrošināties pret zagļiem. Tās nemaz nav nekādas signalizācijas ierīces bet ir velnēni pārvērtušies par tām līdzko viņi samano ko kustamies tulīt uzbrūk]. Paturējo to acīs un lēnām gāju tālāk. Paspēru pāris soļus un signalizācijas ierīce pārvērtās par zaļu lielu krupi. Krupis ieraudzīja mani un uzreis ižšāva žaļu gļotu pikuci. Es reaģēju momentāli un apmesdams atmugurisko salto pavirzījōs malā no šāviena. Zaļais gļotu pikucis trāpījis pa sienu izēda tur caurumu līdz pat pus betonam. Uzsūtīju krupim blīvuma bultu. Šis tulīt sablīvējās par mazu marmora bumbiņu un nokrita uz grīdas. Es gāju tālāk un nonācu līdz sienai no kuras nāca spēcīgā aura. Nopratu ka aiz šīs sianas slēpjas istaba. Apskatīju slēptās durvis un ieraudzīju apakšā mazu spraugu taču man ar to pietika. Pārvērtos par dūmiem un iespraucos pa spraugu istabā. ieraudzīju daudzus skapīšus kuros bija visādi maģijas priekšmeti un sāku meklēt amuletu. Ilgi nebija jāmeklē jo amulets te aizņēma lielāko daļu auras. piegāju pie skapīša un nopētīju to. Nebija nekādas signalizācijas, nekā. Sapratu kas tulīt notiks. Un sāku darīt to kas bija jādara. izlauzu stiklu un paķēru amuletu. Un tagad sākās pats jautrākais. Pēkšņi istabā parādījās portāls kurš auga lielāks. nopratu ka kautkas dižš un varens tulīt iznāks no portāla tāpēc metos bēgt. Ar sprādzienu izspridzināju durvis un skrēju uz kāpnēm. pa ceļam uzliku sev aizsargvairogu. bija palikuši tikai pieci soļi līdz kāpnēm kad mani sienā ietrieca spēcīgs sprādziens mugurā. parlaimi mani nedaudz paglāba aizsargvairogs. Izlēcu no gruvešiem un lecu lejā pa kāpnēm. nolēcis lejā ātri apdomāju situāciju. nebija jēgas skriet uz galvenajām durvīm jo tās bija pārāk tālu. skrēju uz virtuvi jo no turienes veda otrās durvis ārā no mājas. Ieskrēju virtuvē un uzliku durvīm zīmogu. Un ieraudzīju ka virtuvē sēž pavārs un grieza nagus ar lielo virtuves nazi. Viņš sēdēja pilnīgi mierīgi. "Sveiks bartimaj. jauki ka atkal tiekamies." viņš teica Apskatīju viņu visos plānos un septītajā ieraudzīju viņa īsto izskatu. "sveiks Fakvarl" mēs ar fakvarlu bijām seni paziņas. "cik es noprotu tad Džabors arī ir šeit" "jā tu laikam viņam esi ticis garām" viņš teica. mēs tā runājām kamēr pret durvīm triecās mežonīgi sprādzieni kurus raidīja Džabors. "Man žēl to teikt bet man tu garām netiksi vis" Fakvarls teica redzēdams ka es nopētu istabu meklēdams glābiņu. "nu ko nu, to mēs vēl redzēsim" es teicu saprasdams ka aiz muguras aizzīmogotās durvis drīz neizturēs. "nemuļķojies Bartimaj tu taču zini ka es esmu daudz stiprāks un gudrāks par tevi tāka atdod amuletu citādu sapratīsi ka tavs aizsargvairogs ir galīgi sūdīgs." Fakvarls to teicis iešāva ar nazi savu pēdējo nagu griestos un piecēlās. Es ieraudzīju viņam aiz muguras krāsni ar daudz smagiem un lieliem ķieģeļiem. Un te man radās plāns. Es pēc izjūtas nopratu ka durvīm šis būs pēdējais trieciens un viņas ižšķīdīs. Es palēcu malā un durvju sprādziens iemeta Fakvarlu tieši krāsnī ar tādu spēku ka visi ķieģeļi sabruka viņam virsū. tieši tobrīd istabā ienāca džabors. Es šāvos uz ārdurvīm paskriedams garām Fakvarlam kurš kārpījās pa ķieģeļiem. Izskrējis ārā sargkareivji mani pamanījuši metās man virsū. es viņus apžilbināju ar saules stariem un skrēju tālāk. izskrēju cauri aizsarg tīklam kurā palika mans ķermeņa apveids un uzreiz sāka skanēt signalizācija. Tad es pārvērtos par ērgli kurš prot ļoti ātri lidot. Tā es ar visu amuletu uzlidoju gaisā un laidos ātrāk projām no mājas. 
Šīs ir tikai pirmās divas daļas no stāsta. Zinu ka te ir rakstīts daudz (sorry tā sanāca) tašu ir vērts izlasīt. rakstīju šo stāstu atstāstīdams manu mīļāko grāmatu, varu derēt ka šajā lapā atradīsies nevairāk kā desmit cilvēki kuri to grāmatu būs lasījuši. smiley-grin.png uhhh darbs bija grūts un ceru ka novērtēsiet, ja būs labas atsauksmes tad rakstīšu turpinājumu.

Laboja nezināms, labots 1x