Režisors: Aleksandrs Rogožkins
Galvenajās lomās: Igors Sergejevs, Aleksejs Polujans, Mihails Vesserbaums

Gan jau ka laba daļa no Padomju Savienībā vai deviņdesmito gadu sākumā dzimušajiem ir smējušies skatoties Nacionālo medību un makšķerēšanas īpatnības. Tad nu tīri atliek vienīgi brīnīties un pat pašausmināties, kādus gabalus Rogožkins ir filmējis savas karjeras pirmsākumos.

Tātad...
Čekists Andrejs Srubovs kopā ar diviem kolēģiem tā dēvētās "troikas" ietvaros spriež sodu tautas ienaidniekiem. "Tiesa" ilgst ne vairāk par piecām sekundēm un sods visiem vienāds - nošaušana. Nāvessodu izpildīšana notiek turpat pagrabā. Pa starpām tiek dzerts degvīns un filozofēts par revolūciju. Laika nav daudz - ir izveidojusies jauna rinda ar tiesājamajiem...

Filmas darbība lielākoties norisinās vai nu kabinetā, vai arī pagrabā ar līķu kaudzēm un nošaujamajiem. Tas kaut kā mijiedarbojoties ar bezcerīgumu un nolemtību, veido gauži drūmu un depresīvu substanci, kā toņos arī Чекист ir ieturēts. Pa starpām arī nelielos daudzumos ir kaut kas humorveidīgs, taču tik melns, ka vienkārši sarāvies sēdi un priecājies ka neesi dzīvojis tajā laikā. Nošaušanas ainas tiek rādītas daudz un visai reālistiski atainotas.

Negribētos īsti teikt, ka šis garadarbs man tā ļoti gāja pie sirds, kaut gan var labi just, ka talants te ir ieguldīts daudz un arī tādas būtiskas kļūdas acīs nekrita. Laiciņš jau kāds būs pagājis kopš noskatīšanās un, jo vairāk pārdomāju, jo vairāk secinu, ka filma ir izveidota visai veiksmīgi. Bet nu - tā naturālistiskā reālisma ir pārpārēm, to laikam tā pagrūti sagremot.

Likšu 6,5/10.

 

 

Laboja Styrnucis, labots 4x