Šodien ieplānotais izdevās ļoti veiksmīgi. 
Pamodos es pietiekami laicīgi, lai paēstu, savestu sevi kārtībā un pasēdēt pie datora pirms kur braukt. Aizbraucu līdz tikšanās vietai, kur pagaidīju draugu, nejauši uzzvanīju Viesturam un satiku treneri. Aizbraucām pēc ekipējuma, tērpiem un ieročiem un beidzot devāmies ceļā   smiley.png
Pa ceļam ar treneri runājām par sportu, skolu, nākotni, klausījāmies interesantos trenera dzīves stāstus.

Kā jau parasti, atbraucot uz Daugavpili mūs sagaidīja problēmas ar pārģērbšanās vietu, tāpēc iztikām vien ar stāvvietu Daugavpils centrā. 
Satikām Daugavpils kendo biedrus un devāmies iekšā pūlī, lai ieņemtu savu vietu. 

Gājiens pa ielu melnos tērpos, ar zobenu un ķiveri rokā... Apkārt mūzika, cilvēki applaudē, sauc, kliedz, filmē, fotografē.  Tiešām patīkami smiley.png
Tikām līdz skatuvei, noklausījāmies runu, cilvēki palaida balonus gaisā un gājām atpakaļ uz mašīnu. 

Runas laikā pieminēja sievieti ar uzvārdu Kulakova. Puiši smējās, ka labi, ka vismaz vārds nav Maša... smiley-grin.png
Nākamā vieta uz kurieni braucām- sporta zāle. Ja pareizi atceros, tad lietuviešu treneris mūs nedaudz apmācīja darboties ar dunci, sagatavoja mūs rītdienas sacensībām, jo sacensībās piedalīsies gan bruņinieki, kendo, kaut kas līdzīgs paukošanai utt.  Man ar jau iepriekš pieminēto draugu bija visvieglāk no mūsu grupas piešauties tehnikai, jo daudz kas jau bija apgūts kikboksā- stāja, kustības, sitiens [tas pats vien ir, tikai ar dunci rokā].

Beidzot pēc ilgiem mēnešiem patrenējos, noguru, man kārtējo reizi atsita rokas un gurnus, bet nu kur gan bez tā smiley.png Uz beigām vēl pacīnijos ar draugu un salasījām mantas prombraukšanai. 
Kamēr braucām, sarunāju ar treneri pamācīties braukt uz motocikla, ja sarunāšu ar tēvu man to apmaksāt, sarunāju individuālus treniņus paralēli MMA grupai lai varētu fiziski kārtīgi sevi nodzenāt, kā arī apsolījos trenežierzāles trenerim, ka drīz atsākšu iet pie viņa smiley-grin.png

Tik labi pasākumi iznāk tiešām reti, jo parasti saskaramies ar neorganizētību un laika trūkumu. Bet šoreiz viss gāja kā nākas un ļoti iepriecināja tas, ka viss pasākums notika latviski, jo sākumā biju noskaņojusies, ka vismaz puse pasākuma noritēs krievu valodā smiley-grin.png Kaut gan bija viena sieviete, kurai latviski labāk nevajadzēja runāt...  

Rīt atkal uz Daugavpili, zobencīņu turnīru, bet šogad piedalīties nesanāks. Fotografēšu savējos, atbalstīšu un palīdzēšu smiley.png

Laboja Panducis, labots 1x

Laboja nezināms, labots 1x