Šodien es ar savu draugu izdomāju mūsu versiju par dziesmu no izrādes "Šveiks". Jums vajadzētu zināt to dziesmu - "Nāc pie manis šovakar, nāc pie manis rīt, seksuāli čiekuri manā dārzā krīt.".
Mums patīk pavilkt uz zoba mūsu darbmācības skolotāju Ivaru Zvirbuli (manā galerijā varat viņu apskatīt), viņš atgādina tādu ūsainu homoseksuālu pedofilu un vispār ir frīks. Pilnīgi iespējams, ka lielumu jūs nesapratīsiet, bet tas nekas...

Es mīlēju reiz Ivaru, bet viņam tikās puiki,
tāpēc gāju uz darbnīcu un tēloju es muļķi!

Drāz pie mani šovakar, drāz pie manis rīt,
zeksuāli zāģīši manā dārzā mīt.

Es mīlēju reiz Ivaru, bet viņam bija Austris,
tāpēc es gāju uz darbnīcu un žāvēju sev ausis!

Drāz pie manis šovakar, drāz pie manis rīt,
drāzīsim mēsšovakar, kamēr ausīs rīts.

Es mīlēju reiz Ivaru, bet viņam bija ūsas,
tāpēc es gāju saģērbties un uzvilku sev ūzas.

Drāz pie manis šovakar, drāz pie manis rīt,
glītu, feinu puisēnu izdrāzīsim rīt.

Es izdrāzu reiz Ivaru un viņam bija labi,
tāpēc  gājām atpakaļ un izdrāzām mēs vali!

Drāz pie manis šovakar, drāz pie manis rīt,
drāzīsim mēs šovakar, kamēr gaisma svīst.

Es satiku reiz Ivaru, un viņam oponēju,
bet viņš man tikai sacīja: "Es jau onanēju!"

Drāz pie manis šovakar, drāz pie manis rīt,
drāzīsim mēs šovakar, drāzīsim mēs rīt!

(Pievienots pēc Chuwax ieteikuma)
Es aizgāju uz pagrabu, uz kaltiņiem kur rūsa,
Austris mani mierina: "Tā tač tikai kūsa!"

Drāz pie manis šovakar, drāz pie manis rīt,
zeksuālu Zvirbuli sastapsi tu drīz.

(Šo visu vajag lasīt, domās pie sevis dungojot tās dziesmas melodiju.)

Laboja Susuris, labots 1x