Lielai daļai sabiedrības mūsdienās dzeja vairs nepatīk, taču tas ir tik ilgi, kamēr atrod kādu sev piemērotu dzejas rindu vai rakstnieku, kura dzeja patiešām piesaista. Pats neesmu liels dzejas fans, taču šajā blogā vēlējos jums uzrakstīt savus mīļākos dzejoļus, kurus sarakstījis Eduards Veidenbaums un vēlos, lai jūs arī uzrakstat kādu dzejoli, kas jums patiešām patīk un piesaista. 

Viss ir joks, par visu smejies,

Laid, lai citi raud un vaid.

Ja ir labi – pakavējies,

Un, ja netīk, – projām laid!

Projām laid uz citām malām,

Vienā vietā sasmok drīz, 

Vai līdz otram pasauls galam,

Līdz sev priekus atradis.

Ja nav naudas, spārni īsi,

Guli tur, kur liktens sien,

Gaidi nāvi, paradīzi,

Paliec vecs un kapā lien!

Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo:
Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj,
Tie nolād alu, tie nolād sīvo
Un strādā, un krāj, līdz smiltis tos klāj.

Daudz godīgu cilvēku pasaulē dzīvo:
Tie manīgi cita nopelnu slauc,
Ar manšetēm baltām, ar apkakli stīvo
Tie pasaules drūzmā kā valdnieki brauc.

Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts:
Tie galviņas nodur un dieviņam tic;
Tāds rokas laiza, kad sists tiek un badīts,
Un dieviņam pateic, kad piekrāpj to cits.

Un ārprātīgie ir ceturtā suga, -
Diemžēl, ka viņu tik visai nedaudz, -
Pie sirds kam ķeras šī bēdu luga,
Kas muļķus pie gaismas, pie brīvības sauc.

Ieliec arī tu kādu dzejoli.