Ceļoties viens 

Atkal pieceļoties, domas kaut kur klīst
Tagad ārā ziema, bet kāpēc lietus līst?
Es nespēju nedomāt ne mirkli par viņu,
Kur viņa tagad ir, lūdzu, dod man kādu ziņu!
 
Ar katru dienu paliek grūtāk
Atrasties vienam savā gultā.
Gribu tevi šeit un tagad,
Neklausos citos, ko par viņu saka.
 
Es esmu tikai viņai,
viņas sirdij man pieder atslēdziņas.
Ceru, ka ilgi tās būs pie manis,
Laiks ies uz priekšu, tad jau manīs.
(O.Paeglis)

Laboja Ridiculus, labots 2x

Laboja nezināms, labots 1x