Latvijas ebreju kopiena joprojām vēlas, lai tai tiktu atdoti īpašumi, kas tai piederēja līdz 1940.gadam un bija celti par ebreju kopienas biedru ziedojumiem.

"Īpašuma apjomu un atdošanas veidu lai nosaka darba grupa", atzina Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko.

Viņš norādīja, ka kopiena no Latvijas valsts vēlas sagaidīt "šī jautājuma taisnīgu atrisinājumu, kurš atbilst gan jūdaisma, gan kristietības, gan vispārcilvēciskajām vērtībām".

Suharenko ieskatā taisnīgums paredz, ka tas, kas bija atņemts, jāatdod likumīgajam īpašniekam.

Savukārt ebreju kopienas īpašums - sinagogas, lūgšanas nami, mācību iestādes un citas ēkas, kuras bija celtas par ebreju kopienas biedru ziedojumiem un bija kopienas īpašums līdz 1940.gadam, - kļuva par valsts īpašumu.

"Šis īpašums netika atdots ebreju kopienai un valsts pašlaik pārvalda to neleģitīmi, " norādīja Suharenko.

"Mēs vēlamies, lai šis īpašums tiktu atdots ebreju kopienai, bet šī īpašuma apjomu un atdošanas veidu lai nosaka izveidotā darba grupa, " atzina Suharenko.

Jau ziņots, ka ASV vēstniecība Latvijā 2006.gadā atbalstījusi sarunas starp premjera biroju un Latvijas ebreju kopienu, kuru laikā tika izstrādāts plāns par iespējām kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus.


Laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš rakstīja, ka ar atkārtotu premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rīkojumu Tieslietu ministrija sākusi veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt, kā kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus.

Neoficiāla laikraksta rīcībā esoša informācija liecina, ka atkārtotu ebreju kompensāciju jautājuma izskatīšanu veicinājusi ASV vēstniecības iejaukšanās.

Atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma likusi Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas vēstule, kas šā gada pavasarī sasniedza premjeru Godmani. Organizācijas pārstāvis Stīvens Švāgers vēstulē atgādina, ka 2006.gadā likumprojekts par 32 miljonu latu izmaksu ebreju kopienai Saeimā tika noraidīts, lai arī to pirms tam esot atbalstījusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējā valdība. Ebreju organizācija vēstulē pieprasa: "Pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu, lai tiktu galā ar neatdotajiem ebreju īpašumiem. Darba grupā jāpiedalās augsti stāvošām valdības amatpersonām, kā arī ebreju kopienas pārstāvjiem." Vēstulē teikts - darba grupai ir jāpanāk šā svarīgā jautājuma atrisinājums.

Šā gada maijā vēstule ar premjera rezolūciju izveidot darba grupu tika nosūtīta Tieslietu ministrijai, tomēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) norādīja, ka darba grupas izveide būtu nelietderīga, jo arī pašreizējā likumdošana ļauj pretendēt uz kompensācijām.

Tomēr augusta sākumā Godmanis atkārtoti vēlējies izveidot darba grupu, un šoreiz Tieslietu ministrija premjeram paklausījusi. "Neatkarīgās" rīcībā esošās ziņas liecina, ka starplaikā starp abām rezolūcijām Latvijas amatpersonām par ebreju jautājumu ir bijušas pārrunas ar ASV vēstnieku Latvijā Čārlzu Larsonu. Arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) ar Larsonu ir apspriedis kompensāciju jautājumu, "Neatkarīgajai" apstiprināja ministra preses sekretāre Una Pušpūra.

Tikmēr Tieslietu ministrija jau sākusi veidot darba grupu un lūgusi tajā deleģēt pārstāvjus no Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, premjera biroja, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas. Valsts iestādēm savi pārstāvji jāizvirza šonedēļ, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

2006.gada 23.novembrī Saeima nenodeva izvērtēšanai komisijām un būtībā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām sniegt materiālu atbalstu vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas ebreju kopienai radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības dēļ Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredzēja, ka ebreju kopienai laikā no 2007. līdz 2016.gadam tiek piešķirti 31, 96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Bez tam bez atlīdzības ebreju kopienai tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.

Likumprojekts paredzēja - valsts piešķirtais atbalsts izmantojams ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisko pasākumu finansēšanai, sociālās palīdzības nodrošināšanai ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, kā arī holokausta upuru piemiņas pasākumu organizēšanai.

Ebreju kopienai izmaksājamā summa tika aprēķināta pēc aptuveni 300 nekustamā īpašuma objektu kadastrālās vērtības (kāda tā bijusi 2005.gada vidū), tostarp arī tādu, kas pirms kara piederējuši ebreju tautības privātpersonām, bet nav atprasīti denacionalizācijas procesā, jo to īpašnieki un mantinieki nogalināti holokaustā.

Raksts ņemts no Delfi.lv