Tad nu tā, šovakar ienākot lapā pamanīju pāris ierakstus ar to, kā citi cilvēki ir sākuši spēlēt šo spēli, pie kuras esmu pavadījis neskaitāmas stundas, Runescape. Tad nu tā kā, esmu exa ieguvis arī blogu izdomāju, ka ir kaut kas beidzot jāieraksta un kāpēc gan ne par to, kā es sāku savas gaitas šajā spēlē.

Sāku es, ja nemaldos 2005. gada vasarā, pats tikko biju beidzis piekto klasi un jutos par sevi ļoti lepns, kā arī jutos ļoti pieaudzis, bet nu tā sagadījās, ka ap šo laiku ģimene iegādājās pirmo datoru, bijām nabadzīgi, neesat nosodoši. Kā arī sagadījās, ka pie manis ciemos atbrauca arī pusbrālis no Rīgas, viņš, kā jau lielpilsētas puika, zināja par datoriem un spēlītēm daudz vairāk, tādēļ palūdzu, lai parāda, kādu interesantu spēlīti, ar ko aizvadīt siltos vasaras vakarus, kad mājās nav ko darīt. Tad nu sagadījās, ka viņš pirms kāda laiciņa bija sācis spēlēt Runescape, tad nu arī sākās, tajā pat vakarā tika arī izveidots mans pirmais Gielinoras pasaules iedzīvotājs vārdā Edzus44. Tā nu sagadījās, ka pildot tutorial iemācījos kas ir kas un kas man ir jādara, tādējādi, pēc tutorial izpildīšanas es sāku klejot apkārt un vākt naudu, es biju ticis līdz 50 woodcutting, kad sapratu, ka es varu arī attīstīt citas prasmes, sāku nodarboties ar visu pa druskai, līdz pienāca brīdis, kad tika iegādāts pirmais rune longsword, tad es sāku domāt, kā es ātrāk varētu piepelnīties un man draugu listē bija viens jampampiņš, vairs neatceros niku, kurš ieteica, ka varu skamot itemus no citiem, tad nu arī tas tika darīts, līdz tika saņemts bans uz 4 gadiem, baigi bargs sods, manupāt, jo es paspēju nospert tikai 1 black setu, kas man likās, ka ir kaut kas ļoti vērtīgs.

Tad nu es ar asarām acīs pametu spēli uz apmēram gadu un, kad atgriezos, laikam ap 2007. gadu, es izveidoju kontu ar nosaukumu Edzus70, ar kuru es vēl joprojam spēlēju, pagājuši jau vairāki gadi un tagad mans acc ir tāds, kāds nu tas ir, bet pa vidam ir bijuši pamatīgi pārtraukumi, kā arī ir biju vēlme vienkārši pamest šo spēli, bet ar laiku tā pazūd un es atkal esmu klāt.

Bet nu visā visumā pie spēles ir pavadīts daudz laika, kuru vairs neagūū, bet ir prieks, ka vismaz daļiņa no tā laika ir tikusi pavadīta ar draugiem, ne jau īstajiem, bet cilvēkiem, kurus nepazīstu personīgi, bet zinu, ka viņiem var uzticēties.

Laboja nezināms, labots 1x