Final Fantasy XIII

Nosaukums: Final Fantasy XIII (Turpmāk FF13).

Gads: 2010.

Žanrs: Role-play game. (RPG).

Izstrādātājs: Square Enix.

Izdevējs: Square Enix.

Platforma: Xbox360, PS3.

UZMANĪBU. Ar pasvītrotu līniju ir sižeta spoileri, kas sākas pēc trešās modaļas!

Ieskats spēles sižetā: Laitninga agrāk strādāja par kareivi. Tagad, kad viņas māsa paziņoja, ka būs l`cie viņa pārtrauca to darīt. Bet tikai vēlāk viņa saprata savu pieļauto kļūdu. Viņai tagad ir jāizglābj māsa, kas atrodas fal`cie. Viņa piebiedrojas ieslodzītajiem un dodas prom. Ceļā viņa satiek bijušo pilotu – Sažu (Sazh). Abi izstrādā plānu kā izbēgt. Kaut arī Laitninga dodas uz fal`cie un Sažs to negrib, viņam nav izvēles. Viņam nav kurp iet. Tai pat laikā Snows, NORAS vadonis, cenšas iztīrīt ielas no PSICOM kareivjiem. Bet patiesībā viņu uztrauc, kas cits. Viņa saderinātā – Sāra (Serah). Tā nu viņš cīnās un cenšas dabūt aprīkojumu, lai izglābtu savu saderināto. Tomēr viņš saprot, ka svarīgas ir arī viņa kareivju dzīvības. Viņš kaujas laukā zaudē gandrīz visus, kā arī kādu brīvprātīgo māti, kas nomirst sakot:’’ Parūpējies par manu dēliņu! Aizved viņu mājās!’’. Tomēr Snovam nebija ne jausmas, kas viņš ir, un viņš šo ērmoto domu aizmeta malā. Bet Hops to savu mātes nāvi redzēja. Visā vainojams ir Snovs! Vanille Hopam cenšas palīdzēt atgūties, toties Hops grib atriebību, un dodas Snovam līdzi uz fal`cie, kur tiek turēta Sāra. Fal`cie ir bīstama vieta bērniem, bet viņi tur izdzīvo. Satiekot Snovu Hopam nav dūšas pateikt, ko viņš domā. Tā nu viņi trīs iet glābt Sāru. Viņi Sāru arī atrod. Arī Laitninga atrada Sāru – savu māsu. Bet bija jau par vēlu. Viņa pārvērtās par kristālu, bet pēdējie vārdi skanēja šādi:’’ Aizsargā Cocoon!’’ Bet ne Snovs, ne Laitninga ar to netaisījās samierināties. Pieci viņi gāja virsū fal`cie un to iznīcināja. Bet pēdējais, ko fal`cie izdarīja ir centās sevi aizsargāt pārvēršot piecus tuvākos cilvēkus par l`cie. Tā nu viņi kļuva par l`cie. Visu ienīsti. Apdraudēti. Un Cocoon ienaidnieki. Viņi nezināja, ko darīt. Viņi izlēma iet katrs savu ceļu, lai arī tas nebūt nebija viegls. Bet visiem bija jāizpilda savs uzdevums lai nepārvērstos par cie`th. Laiks ritēja. Viņi nezināja, kas ir viņu uzdevums tikai tik daudz cik redzēja sapni par Ragnaroku. Vai tas ir jāiznīcina, vai jāuzticas Sārai paliek jautājums. Laitninga nolemj doties uz Sanctum meklēt atriebību. Sažs, Houps un Vanille arī nospriež, ka labāk būs turēties kopā ar Laitningu. Bet tikai Snovs paliek iepakaļ, viņš cenšas atbrīvot Sāru no kristāla, bet vai tas ir pareizi?

Vairāk par galvenajiem varoņiem: protams, spēlē ir daudz varoņu, bet šeit ieskats galvenajos varoņos!

sdf3

Lighting: Laitninga (turpmāk Laita) ir Sāras māsa. Viņa vienmēr ir gribējusi parūpēties par māsu, tieši tāpēc arī Guardians Corp, kuri pārsvarā sargāja Bodhum. Viņa par māsu ir gribējusi rūpēties pat tad, kad nomira viņu vecāki. Tad Laita nomainīja savu vārdu uz tādu kāds tas ir tagad, lai censtos aizmirst savu pagātni, un mainīt savas īpašības. Arī darbu viņa ar laiku pameta, bet uniformu valkā vēl joprojām. Laita kā persona ir ļoti iedomīga. Pret visiem iesākumā viņa izturas bargi, bet vēlāk tikai saprot, ka bez draugiem neiztiks, jo izdzīvot Cocoon kā l`cie ir grūti, vēl jo grūtāk tikt pie Sanctum. Citāts iz bukletiņa: ‘’You want quiet, you`d better take the next train!’’ (saka, kad satika Sažu)

svvsvsvsvsv

Sazh: Sažs ir izbijušais pilots. Viņš ir interesants personāžs ar savu knifiņu. Viņš ir diezgan jautrs neskatoties uz drūmo situāciju, Sažs, manuprāt, no visiem cilvēkiem ir visinteresantākais. Protams, katram ir savi plusi un mīnusi, toties Sažs vienīgais ir melnais. Nu nerunāsim niekus, es zinu, ka melno apcelšanas laiks ir beidzies, bet gandrīz visi vēl joprojām par viņiem labprāt pasmietos! Saž ir ļoti draudzīgs. Pārsvarā ceļo kopā ar Vanilli. Diezgan interesanti ir tas kā viņš uzvedas pret citiem. Viņam ir dēls Dadžs (Dajh), kurš arī ir l`cie. Uzminat kāpēc?! Jo, kad Vanille pamodās no kristāla un ar Fang palīdzību uzbruka fal`cie, fal`cie aizstāvoties izvēlējās tuvāko dzīvību par savu aizstāvi – mazu bērnu, kas bija ieklīdis fal`cie. Vēl trakāk ir tas, ka Dadžs vienmēr ir bijis laimīgs. Bet pēdējā tikšanās reizē ar tēti tikai dēļ Vanilles, pārvērties kristālā. Un par spīti tam visam, Sažs spēj piedod Vanillei. Vēl Sažs ir interesants, jo pret visu attiecas rūpīgi. Viņš savā ‘’mikrofonā’’ audzē Chocoobo (milzīgas vistas, kuras var apmācīt bez maz vai kā zirgus). Protams, šis Chocoobo ir pavisam maziņš. Dadžam vienmēr ir patikuši Chocoobo. Choocobo līdz šim parasti ir bijis vienīgais Saža draugs. Citāts iz bukletiņa: ‘’Choocobo, we just can`t catch a brake, can we?’’

sdf4fsd

Snow: Lielāko daļu dzīves Snovs ir strādājis kādā mazā kafejnīcā. Tieši tur arī dzima NORA. (No Obligation, Rules, or Authority), kas pasargā Bodhumu no PSICOM kareivjiem. Viņi centās izglābt pēc iespējas vairāk gūstekņu, bet galvenais Snovam bija izglābt savu nākamo sievu – Sāru. Bet kādā kaujas gājienā pret PSICOM Snows pieļauj lielu kļūdu. Viņam un brīvprātīgajiem uzbrūk milzu kara kuģis. Daudzus no brīvprātīgajiem tas nošauj, un Snovs nolemj rīkoties pēc savas izjūtas – kā varonis. Viņš ieskrienas, un kā varonis lec pēc ‘’bazukas’’, ar kuru sašaut kuģi. Protams, viņš ‘’nedaudz’’ aizšauj greizi un ‘’bazukas’’ šāviens īsti netrāpa. Taču toties viņš ir novērš kuģa uzmanību, un kāda māte, kas pieteicās arī kaujā viņu izglāba, paņemot ‘’bazuku’’ un iznīcot kuģi. Tomēr, viņa mirst, jo kuģis ietriecas tiltā, uz viņi atradās. Ar pēdējiem vārdiem:’’Hope, get him home!’’ Tad Snovam ir daudz, ko pārdomāt. Viņš sev nespēj piedod, ka spēj izglābt Cocoon, bet nespēj izglābt vienu sievieti. Lai arī visi nolemj vēlāk doties uz Sanctum, viņš vienīgais grib palīdzēt Sārai un aizsargāt Cocoon. ‘’ Our focus is to protect Cocoon.’’- citāts iz bukletiņa

sdf

Hope: Houpam ir tikai 14 gadi. Viņa tēvs nav nekāds spožais, un viņš savu bērnību ir nodzīvojis Palumpolum. Tā nebija ne interesanta, ne arī laba. Māte ir šķīrusies no tēva, un tāpēc Houps ar Noru dzīvo Bodhum. Houpam netrūkst viņa tēva, bet mātei gan. Houps ir redzējis nāvi pats savām acīm. Viņš redzēja kā Snovs neizglāba viņa māti. No tā laika Houps ienīst Snovu cik vien var. Houpam gan šajā grūtajā brīdi palīdzēja Vanille. Houps parasti cenšas sekot līdzi Laitai, lai kļūtu spēcīgāks. Viņš mācās lēni, bet sāk saprast, ka šī pasaule nav rozā ar pūkainiem lācīšiem. Viss, ko Houps vēl grib paveikt dzīvē ir atriebties Snovam. Viņš zina, ka tas neatgriezīs viņa māti, bet vismaz Houps būs padarījis, ko vēlējies. ‘’Why do you want to help a l`cie? They`re the enemy!’’ – citāts iz bukletiņa.

sdfes

Vanille: Viņa ir ļoti spēcīga meitene, bet vēl nepieaugusi savos 19 gados. Viņas raksturs var iekustināt jebkuru sirdi uz pareizo rīcību. Viņa spēj mainīt Houpu, Sažu un citus. Lai arī ārēji viņa ir ļoti atvērta un jauka, iekšēji viņa ir pārcietusi elli. Viņai ir 519 gadi. Viņa ir jau agrāk bijusi l`cie un karojusi pret Cocoon karā, kas notika pirms 500 gadiem. Atšķirībā no radinieces Fang, viņa atcerās savu pagātni pēc pamošanās Cocoonā. Viņa saprot daudz vairāk lietu, lai arī no malas tiešām izskatās, ka viņa uzvedas kā īsts bērns. Bet vistrakākais, ka viņa bija Rarganroks un ieplaisāja Cocoon čaumalu. ‘’The Pulse fal`cie. It held out future – and out fate.’’ – citāts iz bukletiņa.

Fang: Nu patiesībā, tālāk ir gandrīz tikai spoileri, jo viņa pirmo reizi parādās 3. nodaļā, bet spēlēt ar viņu var tikai pēc 5. Pastāstīšu vismaz par viņu. Viņai ir 21 gads, un viņa ir l`cie medniece. Dzīvo viņa kādā kara kuģī, kurš darbojas pats par sevi. Viņi tiešām medī l`cie, jo uzskata, ka PSICOM un Sanctum medī l`cie ar visiem līdzekļiem – pat iznīcinot civilos. Arī Fanga nāk no Gran Pulse, gluži kā Vanille. Fanga arī ir piedalījusies kaujā pirms 500 gadiem, tātad, viņai tagad ir 521 gads. Viņa neko neatceras no dzīves iekš Gran Pulse, tikai zin, ka nāk no turienes. Fanga ir galvenā vaininiece dēļ tā, ka Dajh tika pārvērsts par l`cie. Fanga arī rūpējas par Vanilli kā savu meitu. Viņa to atstāja pat iepakaļ, tikai lai izdzīvotu, lai gan vēlāk Vanilli pazaudēja un tādēļ pievienojās kavalērijai – lai atrastu Vanilli. ‘’If i were you, i`d worry about myself.’’ – citāts iz bukletiņa.

Manas domas par spēli: Minēšu, pēc augstāk lasītā jūs pilnīgi nekā nesapratāt? Tā tas ir. Es pats personīgi kaut ko sāku saprast tikai pēc 7 nodaļas. Un tikai tad es sapratu cik skaista un laba šī spēle patiesībā ir. Pie tam, atvainojiet, ja es kaut ko aizmirstu izstāstīt par spēli, personāžu vai ko citu, jo spēle tiešām ir PLAŠA un grūti atcerēties sižetu no A līdz Z.

Sižets: Final Fantasy spēles mani vienmēr ir saistījušas ar savu sižetu. Lai arī esmu spēlējis tikai divas – VII un XII, es noteikti varu teikt, šajās spēlēs ir ļoti labs sižets. Daži saiti ir teikuši, ka šī nav spēle, bet vairāk gan filma. Arī mana māsa teica :’’ tu spēle tad vai skaties filmu?’’ Dažreiz man pat šķiet, ka šī sižeta ir pārāk daudz. Iesākumā es gribēju spēlēt, spēlēt, spēlēt, protams, gribēju arī sižetu, bet man tas diezgan apnika, jo nevarēju pat paspēlēt 5 minūtes bez kāda sižeta pavērsiena. Bet ko lai saka par sižetu bez spoileriem? Ir ļoti detalizēts sižets. ‘’Menu’’ var atrast ‘’Datalog’’. Tur tiek ierakstīts viss, kā arī papildinformācija. Tāpēc, tu vari skatīties kādu sižeta stāstiņu un vēlāk par to izlasīt, ja piemirsies. Vai atrast kādu cilvēku, par kura pagātni, raksturu vai piederību gribi uzzināt un to visu izlasīt. Gribi uzzināt, kur tu atrodies, un ko tajā vietā var atrast? Izlasi! Jā, spēle ir plaša nudien. Sižets ir interesants, un tas noteikti aizsķers tavu sirdi, ja tu vispār tam pievērsīsi uzmanību. Patīk arī tas, ka spēlē ir veidota pavisam jauna pasaule ar daudz, ko jaunu. Lai gan tiem, kas spēlējuši jau agrāk kādu FF daļu tas nebūs daudz jauns, bet tomēr, gandrīz katrā FF daļā ir kaut kas jauns.

Spēles gaita: Kā jūs domājat, kā ir jāspēlē FF13? Nē, te nav vienkārši jāskrien un jāsit. Arī jāšauj te nav. Te ir vienkārši jāspiež un jāizbauda kā cilvēki kaujas. Tieši tā, kaujas laikā pildās tava enerģija. No sākuma ir divi enerģijas lauciņi, bet vēlāk var iegūt pat piecus. Jāgaida, kad tie piepildās, un tad var izvēlēties uzbrukumu. Parādās ‘’Auto –Attack’’, ‘’Abilities’’, ‘’Techniques’’ un ‘’Items’’. Vienkārši jāspiež. Varbūt tas var likties diezgan garlaicīgi, bet tā nav. Kamēr tavs spēlētājs izpilda tevis doto komandu, tu vari domāt jau uz priekšu vai vienkārši izbaudīt skaisto slaktiņu (tālāk lasiet nākamajā rindkopā). Kā jau augstāk redzējāt, spēlē ir 6 cilvēki. Katram ir 3 pamata stājas. Lai gan kopā tādas ir 6 – ‘’Commander’’, ‘’Ravager’’, ‘’Sentinel’’, ‘’Sabouter’’, ‘’Syntergist’’ un ‘’Medic’’. Vairāk par stājām – ‘’Commander’’ (turpmāk Com) ir galvenā kaujas stāja. Tā dod mazu bonusu, toties tas ir noturīgs. Ar šo kaujas stāju var veikt visspēcīgākos sitienus. Kad beidzas arī lauztais statuss (katram pretiniekam ir lauztais statuss. Cīņas sākumā ir 100% no izdarītā sitiena, bet piemēram, sitot pretinieku tālāk tas palieninās, un kad sasniedz, piemēram 200%, automātiski pārlec uz 300%, respektīvi tu sit 3 reizes vairāk) ‘’Com’’ var uzsist pat 10 reizes vairāk nekā ar parasto sitienu. ‘’Ravager’’ (turpmāk Rav’) ir arī uzbrucējs. Viņš pārsvarā uzbrūk ar tālajiem sitieniem un maģijām. ‘’Rav’’ uzsit ļoti ātri Lauzto statusu augšā, tomēr bez ‘’Com’’ palīdzības šis statuss neturēsies ilgāk par 5 sekundēm. ‘’Rav’’ ir ļoti noderīgs cīņā izraisot bonusu, bet tomēr ‘’Com’’ paliek spēcīgāks kaujinieks. ‘’Sentinel’’ (Turpmāk Sen) varētu tulkot kā aizsargu. Tā arī ir. Viņš liek pretiniekiem uzbrukt tikai sev, kamēr pārējie komandas biedri var uzbrukt pretiniekiem. Un ‘’Sen’’ ir spēcīgas spējas, viņš pretinieka izraisīto bojājumu spēj samazināt līdz pat 10 reizēm, tai pat laikā uzsitot pretiniekam tik spēcīgi, cik pats pretinieks gribēja sist. ‘’Sabouter’’ (turpmāk Sab) nav īsts kaujinieks. Viņu vairāk varētu saukt par kaujas lauka tehniķi, jo viņš padara pretinieku vāju. ‘’Sab’’ var uzburt kādu anti-bonusu, kā, piemēram, ‘’Deprotect’’, kas noņem pretiniekam fizisko vairogu, kas pretinieku padara vājāku. ‘’Syntergist’’ (Turpmāk Syn) ir ļoti līdzīgs ‘’Sab’’, tikai ‘’Syn’’ taisa bonusus savai komandai. Viņš var uzbrut tieši ‘’Protect’’, kas izveidos fizisko vairogu priekšā saviem komandas biedriem. ‘’Medic’’ (Turpmāk Med) domāju te nav daudz ko skaidrot. Cīņas lauka mediķis, kurš izārstē un atjauno biedru dzīvības punktus. Tālāk šie seši statusi, kurus visus vēlāk var dabūt katram spēlētājam ir pareizi jāattīsta. Iekš ‘’Crystarium’’ katram spēlētājam par katru nosisto pretinieku dod ‘’Crystarium points’’, kurus var iemainīt pret, piemēram, papildus dzīvības punktiem un jaunām maģijām. Arī katram spēlētājam ir savi specifiskie priekšmeti, kurus var uzvilkt. Tas man patīk. Man patīk, ka spēle ir stratēģiska. Bieži vien līmeņu bosiņi ir tik spēcīgi, ka jāpavada stundas domājot stratēģiju. Spēle ir samērā grūti tieši tāpēc. Ir kaujas laikā ātri jādomā kādā stājā pārslēgties (pie tam kaujā tu nevari pēkšņi stājas mainīt, ir tikai 6 noteiktas kombinācijas). Kopumā grūti, bet tai pat laikā vadība ir vienkārša. Tev jākontrolē tikai viens cilvēciņš, abi pārējie būs kārtīgi. Viņi uzbruks tieši tam pašam pretiniekam, kuram tu. Ārstēs pareizi vai liks labākos bonusus, sākot ar tevi. Viņi tiešām ir gudri, kas atvieglo spēlēšanu, atšķirībā no FF8, kur vajadzēja kustināt visus personāžus vienlaicīgi. Bet FF13 tam ir arī savi mīnusi. Ja tieši tevis kontrolētais personāžs nomirst, spēle zaudēta. Ja nomirst komandas biedrs, tu viņu vari atdzīvināt. Tieši tur FF8 trāpīja, jo izmantojot jebkuru personāžu es varēju sevi atdzīvināt. Apkārtne spēlē ir diezgan vidēja, tā teikt. Nav brīvības. Brīvība parādās tikai 11. nodaļas sākumā. Var skraidīt, kur grib. Bet visas 11. nodaļas vajadzēja staigāt pa šaurām taciņām. Tas bija diezgan garlaicīgi, jo nomaldīties nevarēja, papildus neko darīt nevarēja – tikai jāstaigā pa konkrētu ceļu. Viens, kas man nepatika bija iespējas. Bija tā, ka tu staigāji (ja nemaldos 4. nodaļā), un bija iespēja, ka pretinieki priekšā kaujas savā starpā, līdz ar to, tu nogalini stiprāko ar otra pretinieka palīdzību. Bet žēl, ka tas bija tikai tajā nodaļā. Būtu labi, ja tas atkārtotos un ietekmētu visu turpmāko spēli. Bija arī laika apstākļu maiņa – tā pat bija tikai uz vienas taciņas, ne nodaļā. Bija diezgan noderīga uzparikte, jo mainīja pretiniekus, dažiem nepatika saulains laiks – tāpēc es tos varēju mainīt uz vieglākajiem.

Vizuālie efekti: FF daļas arī ar to ir spīdējušas. Tomēr teikšu, šogad Square Enix ir noslinkojuši. Protams, grafika ir ideāla, bet tomēr, ļoti līdzīga 1999. gada FF8 īsfilmiņām. Šeit īsfilmiņas, protams, ir detalizētākas, kā arī visa pasaule ir labāka, bet tomēr, es zinu, ka varēja labāk. Pasaule tomēr ir ļoti skaista. Piemēram, Grand Pulse. Kad es tur nonācu man pavērās mute. Bija tik skaisti. Apkārt aug milzu puķes. Kaut kur čurkst mazi strautiņi. Vējš kustina zāles stiebriņus, un visapkārt skraida izbadējušies vilki. Tomēr, tas bija diezgan nesamērojami. Es izdarīju neprecīzus, bet, iespējams, tuvus aprēķinus. Grand Pulse ir briesmonis, kurš ir, apmēram, 30 reizes lielāks par cilvēku. Tad ir briesmonis, kas ir 10 reizes lielāks par pirmo briesmoni. Un ir briesmonis, kas otro briesmoni ēd kā uzkodu, jo ir vēl 1000 reižu lielāks. Es nespēju pat uzveikt pirmo briesmoni. Es nemaz negribu redzēt trešo briesmoni, kuru gan esmu redzējis staigājam, kaut kur ārpus kartes aiz kalniem. Bet vispār grafika, izdoma, un vispārējais ir ļoti labi izdevies. Atceros kā biju ‘’Dream city’’, ļoti interesanti. Choocobo visapkārt. Tie šovi, kurus rādija. Vienkārši super! Cīņas arī ir labi detalizētas. Katrs sitiens ir savādāks un var savādāk beigties. Tik pat labi, tu vari uzbrukt vienam pretiniekam, kamēr tev uzbrūk otrs, no kura tu izvairies. Tātad, viņa enerģija aiziet pa velti. Vienā teikumā – tiem, kuriem grafika ir galvenā spēle – patiks, un pārējiem arī!

Skaņas un mūzika: Laba mūzika ir viena no spēļu galvenajiem faktoriem. Ar sliktu, nepiemērotu mūziku nav ko darīt. Un šeit mūzika ir vienkārši apburoša. Vienā brīdī tās var būt skaistas klavieres, bet jau citā viegls metāls. Tiešām, mūzika ir ļoti piemērota un skaista. Katram personāžam, cik sapratu, ir attiecīga dziesma. Skaņas ar ir interesantas. Ierunātie teksti forši. Katram personāžam ir citādāki kaujas saucieni un blīkšķi. Spēlē ir arī perfektas dabas skaņas. Un vēl, kas man ļoti, ļoti patika. Uzvaras skaņa – identiska no FF8. Tas man bija vispatīkamākais visā spēlē.

Mans vērtējums: 9.4/10, latvisks citāts no Gamespot:’’ nepilnīga spēle, kura tāpat aizsķers tavas jūtas’’. Tā tik tiešām ir. Un, manuprāt, spēlēšana uz jūtām ir vissliktākais, ko vien var izdarīt, tomēr man tas patīk, un mani tas iekārdina.

Gamespot vērtējums: Spēlētāju 8.4/10, kritiķu 8.5/10.

Ekrānšāviņi: