Frailty

Gluži kā jau lielākajā daļā doom metal dziesmu, arī šajās tiek atspoguļoti tumši, melanholiski notikumi un radīti drūmi motīvi, taču ne vienmēr. Laikā no grupas izveidošanas līdz 2010. gadam, tās sastāvs ir mainījies apmēram četras reizes un galvenokārt nomainīts ir ticis tieši grupas basģitārists. Paši grupas dalībnieki iepriekš nav bijuši savstarpēji pazīstami un iepazinušies tieši grupas pastāvēšanas laikā vienoti muzicējot.

No pašreizējiem grupas dalībniekiem mūzikas skolu ir pabeigusi tikai taustiņniece Ivita, toties ar izcilību. Pārējie grupas dalībnieki instrumentspēli ir apguvuši pašmācības ceļā vai pie skolotājiem. Grupas ģitārists Edmunds ir cītīgi skolojies pie Ziedoņa Stutiņa , Andra Kārkliņa un Hermaņa Rigmanta. Šie vīri Edmunda mūzikālajā izaugsmē ir nospēlējuši lielu un nozīmīgu lomu, devuši lielu ieguldījumu.

Doom metal žanrā grupa darbojas, jo visi tās dalībnieki jau sākotnēji pret šo skumji skanošo mūziku izturējās ar lielām simpātijām.

Nereti lasot Frailty mūzikas recenzijas nākas saskarties ar nelāgu parādību — recenzenti nezin neko vairāk kā stila celmlaužus un galvenos smagsvarus —My Dying Bride, Paradise Lost, Katatonia u.c. Tas nav nekas, ja vien neseko kaitinošā salīdzināšana ar iepriekšminētajiem izlaižot mūzikas klausīšanās un konkrētas dziesmas analizēšanas procesu, kas diemžēl ir ļoti ikdienišķa parādība te, tur un vēl citur.

Frailty unikālais pienesums ir neieslīgt kompromisos ar mūzikas klausītāju, nelutināt to ar saldi sērīgām melodijām un dziesmām par līdz nelabumam izsmelto tēmu "Neveiksmīgā mīlestība".

Grupas mērķis, kas patiesībā jau ir sasniegts un tiek pildīts, ir saglabāt episku nopietnību, atmetot gotiskās romances vai psihodēliju, koncentrēties uz mūzikas bezkompromisa smagumu. Šādi standarti tika iedibināti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, taču ļoti daudziem šī žanra pārstāvjiem tie ir zuduši. Frailty šos standartus vēlas atkal atrast un pie tiem daudz stingrāk pieturēties.

Pirmais lielāka par vietējo mērogu koncerts, kurā uzstājās Frailty norisinājās 2007. gadā Krievijā, Maskavā. Pēc tam grupa ir uzstājusies Krievijā, visās baltijas valstīs un jebkur Latvijā, kur ir izdevīgs piedāvājums, taču tomēr vairāk uzstājas uz klubu skatuvēm. Vēl gana lielu publiku grupa ir pulcējusi gandrīz visos Metalshow Open Air festivālos un 2009. gadā Lietuvā rīkotajā festivālā Devilstone Open Air.

Pati grupa sevi dēvē par Latvijas smagās skatuves autsaideriem, jo nekad nav veidojuši nekādas savstarpējas grupu attiecības ar citām grupām, taču vienmēr pret tām izturās ar cieņu un godbijību. Līdz šim vislabāko iespaidu uz Frailty grupas biedriem ir atstājuši Soundarcade un Solaris, kā arī lietuviešu Life's Edge.

Frailty atzīst, ka sākotnēji ietekmējušies no My Dying Bride, Anathema u.c, taču šobrīd iedvesma ir ne tikai no doom metal žanru pārstāvošām grupām, bet gan arī no progresīvā roka/metāla, postroka/metāla, neoklasiskā un industriālās mūzikas mūziķiem un grupām. Edmunds saka, ka mūzika ir viņiem visapkārt un ir ļoti daudz kas vērtīgs no kā ietekmēties, izņemot hiphopu, popu un tamlīdzīgus mūzikas žanrus, jo tie nu galīgi grupas dalībniekus neuzrunā, kur nu vēl aizrauj.

Dziesmu vārdu autors ir grupas ģitārists Edmunds. Dziesmu vārdus var sarakstīt tikai tad, ja ilgi ir domājis par kādu noteiktu tēmu un teksti atnāk pēkšņi.

Iegūt ideju dziesmai esot gauži vienkārši, jo apkārt taču ir daudz labu lietu, lai sēdētu bez iedejām par ko veidot dziesmas. Idejas varot gūt gan tagadnē, gan pagātnē, gan realitāte un pat mitoloģijā. Grūtāk esot tad, ja cenšas atrast pareizo melodiju, ritmu un noskaņu un tad to visu saskanīgi savienot ar tekstu. Vienā mēģinājumā dziesmu uztaisīt nav iespējams, tam esot nepieciešams laika periods līdz pat vairākiem mēnešiem, bieži vien vienlaicīgi strādājot ar vairākām kompozīcijām.

Pirmo divu albumu "Lost Lifeless Ligths" un "EP" vāciņu noformējuma autors ir mākslinieks Romāns no Krievijas. Latviešu dizaina versiju Lost Lifeless Ligths veidoja A.Ērglis. Taču jaunākā albuma Melpomene vāciņa noformējuma autore ir Renāte Miļūne.

Grupa uzskata, ka viņu jaunais albums "Melpomene" ir viņu līdz šim spēcīgākais ieraksts, kas pilns ar skumjām un skaudrām melodijām. Melpomene ir sengrieķu traģēdijas mūza, kas simboliski var tikt uzskatīta par grupas iedvesmas avotu.

Nākotnē grupa tēmē uzlabot savu skanējumu, izdot vēl pāris skanīgus albumus un iekarot Eiropu. Edmunds piebilst, ka ar to kādam laiciņam pietiktu.