Nosaukums: Half Life

Izdošanas Datums: 1998. gada 19. novembris.

Žanrs: First Person Shooter, Action.

Izstrādātājs: Valve.

Izdevējs: Valve.

Platforma: PC.

Sižets: Spēles sākumā tu iejūties Gordona Frīmana lomā. Viss sākās ar samērā garlaicīgu vilciena izbraucienu caur 'Black Mesa' laboratorijas nebeidzamajām telpām. Kad izbrauciens galā savā ikdienas rutīnā tev jādodas uzvilkt aizsargtērps, jāapsveicinās ar zinātniekiem un jādodās uz izmēģinājuma telpu. Nekas neliecina, ka šodien kaut kas notiks savādāk, līdz brīdim, kad kaut kas noiet greizi.

Minimālās datora prasības priekš Windows:

  • OS: Windows XP vai jaunāka
  • Procesors: 500 MHz
  • Atmiņa: 96 MB
  • Video karte: 16 MB
  • DirectX: Nav nepieciešams
  • Atmiņa cietajā diskā: 700 MB
  • Skaņa: Standarta
  • Papildus: Pele, klaviatūra un interneta pieslēgums, ja vien ir velme spēlēt multi-player režīmā
Vērtējumi:
  • IGN: 9,5/10
  • Gamespot: 9,4/10
  • Metascore: 96/100
  • Mans vērtējums: 9

Mans vērtējums un pādomas par spēli:

Episka spēlē, ar ko gan citu varētu vēl iesākt? Ļoti aizraujoši sakombinēts stāsts, lieliski vizuālie efekti un biedējoši skaņas efekti.Bet tagad visu pēc kārtas.

Spēli iesāku ar vidējo grūtības pakāpi, kas liekas optimāli spēli spēlējot pirmajā reizē. Ļoti bieži saskāros ar monīcijas un dzīvību trūkumu, tādējādi iespūstot vairākās vietās, kur apšaut visus pretiniekus un tikt tālāk ir grūti. Vairākas reizes es sev pārmetu, kāpēc gan es nevarēju likt vienkāršāko pakāpi un protams - nervi šādās situācijās tika lieliska pabojāti. Spēle tika izieta aptuveni 15 stundu laikā.

Ne tikai šaušana spēlē ir galvenā, bet gan domāšana, prasme iegaumēt telpu, objektus un arī veiksme. Ļoti bieži iesprūdu attiecīgajos līmeņos un telpās, pagāja pietiekami ilgs laiks, kamēr tika atrasta izeja vai risinājums. Tomēr man nedaudz prasījās arī pēc kādiem speciāliem uzdevumiem smadzenēm, nevis vienkāršiem kloķu, sviru un citu priekšmetu pagriešanai, attaisīsānai vai sazin kam vel.

Arī attiecīgajiem līmeņiem, epizodēm un telpām tika piemeklēti atbilstoši skaņas efekti, kuri vēl vairāk pastiprināja spēles attiecīgo noskaņu. Šad tad arī bija dzirdami lieliskie Valves 'soundtraki', līdz spēles beigām tā arī es neizpratu, kad un kāpēc tie tika atskaņoti konkrētajās situācijās. Kopumā šie pāris skaņdarbi bija ļoti reti, labprāt būtu dzirdējis krietni biežāk, teiksim, pāris reizes līmenī, brīžos, kad tiek izdarīts kaut kas nozīmīgs vai arī veikts nozīmīgāks progress līmeņa iziešanā.

Ņemot vērā, ka šī ir tikai 1998. gada spēle, tad neko sliktu par vizuālajiem efektiem teikt nevaru, protams, viss ir ļoti kubisks un brīžiem acīm nebaudāms, taču izbaudīt spēli būtiski netraucē. Tiem, kam ir kategoriski iebildumi pret sliktām grafikām, tad Valve ir izlaidusi Half-Life: Source, kas ir tāpati spēle, tikai ar uzlabotām HL2 dziņa grafikām. Vēl atgriezīšos pie monstriem, kuri vizuālajā sadaļā ir izveidoti pietiekami baisi un nepatīkami, kas spēlei piedod papildus garši.

Arī kaut kas no šausmu žanra arī šeit ir, vairākas reizes kāds paslēpies monstrs mani pamatīgi izbiedēja ar uzbrukumu no muguras. Protams, arī attiecīgie skaņas efekti šo momentu tikai pastiprināja. 

Kopumā spēle ir ģeniāla, pilnībā attaisnoja visus iegūtos apbalvojumus un godalgas, par kurām tika lasīts pirms spēles spēlēšanas. Pagaidām šī ir mana mīļākā FPS, Action un piedzīvojumu žanru spēle, arī spēles stāsts ir viens no labākajiem. Beigās nedaudz palika skumji, jo gribējās kaut vēl nedaudz atšaut jūras kājniekus, citplanētu monstrus un atrast izeju uz nākamo līmeni. Re, šeit arī links uz spēli Steamā: https://store.steampowered.com/app/70/ .

Attēli un paša komentāri par notiekošo:

Esmu nonācis saldātavā, protams, arī mošķu šeit ir daudz, nekas cits neatliek, kā ar lauzni atskaldīt šamējos.

Ar interesantu transporta līdzekli tiek pieveikts skābes baseins, tiesa, izbraukties sanāca pāris metrus, pēc tam bija jāturpina ložņāt pa trubām.

Šo nabadziņu bija apstrādājuši monstri, netālu bija zinātnieku grupa, kura būtu izdakterējusi viņu, bet man jau nagi niezēja nošaut viņu.

Aerodium, man jau šķiet, ka samērā ekstrēmi.

Pēc lieliem pūliņiem atjaunot elektrību un ūdens padevi, beidzot arī tiku pie nelieliem priekiem: uztaisīt pamatīgu blīkšķi, nogalināt 'neuzveicamo' monstru un atbrīvot ceļu tālāk.

Beidzot arī saules gaidmā, protams, priecāties ilgi nebija, nācās bēgt un slēpties no šī helikoptera samērā ilgu laiku. Nervus pačakarēja pietiekami.

Lai tiktu tālāk ir nepieciešams atvērt ūdens vārstus. Še pēkšņi šīs milzenis uzradās, ņemot vērā faktu, ka ieroči zem ūdens nestrādā, tālāk tikt viegli nebija, šeit talkā nāca dumjais vīrs  pie automa'ta helikopterā. Mēģinot trāpīt man, nošāva zivi, kura atradās aizsprosta otrā malā.

Iebarikādējies ar automātu, kuram lodes nekad nebeidzās, atšāvu dažus citplanētu mērgļus.

Lai atvērtu prastākās metāla durvis nācās iziet cauri ellei, jo durvju kodu zināja tikai šis puisis, protams, diez ko gudrs un izveicīgs ar nav. Un stils kādā viņš ievada kodu komentārus neprasa.

Esmu jau nonācis mošķu zemē, cauri vairākām lidojošām salām tiek pārvarēts ceļš līdz bosam.

Te jau sākās cīņa ar bosu, galvenais ir saprast, kas tieši jādara, pēc tam jau elementāri.

Šeit jau spēles beigas, teleportējoties cauri dažādām vietām ļaunais valdības aģents piedāvā jaunu darbu.

Video:

https://www.youtube.com/watch?v=wtIp8jOo8_o

Laboja Susuris, labots 1x