Režisors: Spaiks Džonzs
Galvenajās lomās: Hoakins Fīnikss, Eimija Adamsa

Her ir kā mana elektroniskā pastkastīte, kur parasti visādas reklāmas un tamlīdzīgi nieki sasūtīti. Tur nav nekā, bet es vienalga veru vaļā ar cerību - ja nu tomēr šoreiz kaut kas prātīgs. Bet šoreiz atkal nekā.

Stāsts par kādu vientuļu vīrieti, kas pārdzīvo visādas iekšējās krīzes un tādā garā un pamanās iemīlēties operētājsistēmā, kas runā visai jaukā sievietes balsī.
Atzīsimies - sižets noteikti nav oriģināls, bet tas jau nenozīmē, ka no tā nevar neko prātīgu uztaisīt. Taču šoreiz nekas diži košs sanācis nav. Filma ir pavāja. Ne tā ka slikta vai nekam nederīga, vienkārši pārāk vāja. Ļoti nepatika pilnīgi absolūts jelkāda stila trūkums. Tāda sajūta, ka ēstu zupu bez sāls. Izsalkumu jau šā tā remdē, bet no procesa nekādas baudas.


Nedaudz brīnos par kaudzi apbalvojumu un ko tik vēl ne, ko filmenieks pamanījies sagrābt. Bet nu, ko gan es saprotu. Skatoties interesanti nepalika nevienu brīdi, nepiesaistīja nekas, tādēļ arī, iespējams, kaut ko palaidu garām. Piemēram, tagad vispār neatceros, kāds tur bija skaņu celiņš, ko daudzi dikti slavē. Ja noskatītos atkārtoti, pieejot nedaudz analītiskāk, gan jau pamanītos izlobīt arī šo to prātīgu, bet to noteikti nedarīšu.
Vispār Her novilku un noskatījos tikai tāpēc, ka kaut kur tiku lasījis, ka esot dikti līdzīga Lost in Translation, kas man samērā labi patikās. Kur tur līdzība, tā arī nesapratu un nesamanīju.

Nu tā, 5/10. Izcila viduvējība.


Bildes nekādas nelikšu, vienīgais ko tur varētu likt, Hoakina Fīniksa fizionomiju, bet nu to var redzēt arī filmas plakātā. No treilera var izvilkt visu vizuālo informāciju, ko nu gribas izvilkt.

Laboja mad, labots 3x