Iespaidīgākās pazemes pilsētas

Priekšvārds

Sveiciens otro lieldienu vakarā! Raksts sākotnēji bija paredzēts kā Rakstziņu kopdarbs, tomēr neaktivitātes dēļ nolēmu to pabeigt un publicēt pats. Tomēr paldies vēlos pateikt DiviViens par kārtējo raksta redakciju un Whisper, kuŗš nāca palīgā un deva ievērojamu artavu raksta tapšanā. Raksts ir par pazemes pilsētām. Jā, protams, dažas no tām ir vairāk kā pilsētas, dažas mazāk, tomēr visas ir vietas, kur vēstures gaitā dzīvoja un strādāja cilvēki.

Petra
	Petra (no grieķu πέτρα — 'akmens'), iespējams, ir slavenākā no visām pazemes pilsētām. To 2. gadsimtā izveidoja nabatieši Jordānijā. Šo iespaidīgo tempļu, kapeņu un māju kompleksu var sasniegt tikai kājām vai zirga mugurā. Šajā noslēpumainajā tuksneša pilsētā ir gandrīz 1000 dažādu kultūras pieminekļu, un kādreiz tur urdzēja arī strūklakas un zaļoja dārzi. Vislielākais no šiem pieminekļiem ir attēlā redzamais klosteris (El Deira). Taču vēl joprojām arheologi nav līdz galam sapratuši, kam šī pilsēta bija paredzēta. Vai tas bija cietoksnis, tirdzniecības centrs vai varbūt svētnīca? Pilsēta ir nošķirta un celta klinšu aizsargātā vietā, taču tajā ir arī liels skaits kapeņu, gan dižciltīgo, gan publisko. Pēdējo gadu intensīvie izrakumi un pētījumi liek domāt, ka Petras funkcijas to simtu gadu laikā, kad to apdzīvoja, ir mainījušās.
Berī troglodītu ciemats
	Berī troglodītu (no grieķu Τρωγλοδύται, tiešā tulkojumā — 'alā dzīvotājs') ciemats ir viena no vecākajām atrastajām pazemes pilsētām pasaulē. Arheologi ir noteikuši, ka šo vietu, sākot no 500. gada nepārtraukti apdzīvoja 1500 gadus. Tomēr pirmās cilvēku pēdas klintīs ir jau no neolīta laika. 19. gadsimta sākumā pilsētas iemītnieku skaits jau bija samazinājies līdz 50. Iespējamajie pamešanas iemesli, visticamāk, bija lielie pūliņi, kas bija jāvelta šīs pazemes pilsētas uzturēšanai, un akmens nogruvumi, kas nogalināja tur dzīvojošos troglodītus. Pēdējie tās iemītnieki — atraitne un viņas kalps pameta pazemes pilsētu 20. gadsimta sākumā.
Kapadokija
	Kapadokija (no grieķu Καππαδοκία — 'brīnišķīgu zirgu valsts') ir simtiem telpu, kas veido vairāk nekā 2500 gadu senu, kopā savienotu pazemes eju sistēmu. Telpas vienu no otras atdala šauri gaiteņi, ko izgaismoja ar eļļas lampām. Sākotnēji tās iemītnieku mita virszemē, taču nezināmu iemeslu dēļ viņi sāka būvēties arvien dziļāk un dziļāk klintīs. Vēstures gaitā Kapadokija ir ietilpusi gan Hetu valstī, gan Persijas, gan Romas, gan Osmaņu impērijās, gan arī daudzos citos valstiskos veidojumos, bet tagad tā atrodas mūsdienu Turcijas teritorijā. Kapadokijas tuneļos ir vairākas pazemes pilsētas - tālāk minētā Derinkuju un Kaimakli, kas sākotnēji bija slepena kristiešu pulcēšanās vieta.
Derinkuju
	Derinkuju (no turku Derinkuyu — 'dziļa aka') ir Kapodakijas pazemes kompleksā ietilpstoša pilsēta. To atklāja 1963. gadā. Daļēji izpētot, to tūristiem atvēra 1965. gadā. Šī pilsēta tika celta no 6. līdz 8. gadsimtam. Vietām dziļums sasniedza pat 85 m. Pilsēta ir izbūvēta astoņos līmeņos, kas sastāv no tuneļiem un istabiņām. Vietām grīdā ir izveidoti nelieli caurumi starpstāvu saziņai. Bija izraktas arī ventilācijas šahtas, kopā 52, bet apakšējos stāvos līdz grunts ūdeņu līmenim ‑ arī tuneļi, kas kalpoja kā akas. 8 km gaŗš tunelis savieno Derinkuju ar otru Kapadokijas pazemes pilsētu — Kaimakli.
Cjiņa Šihuana mauzolejs
	Cjiņa Šihuana mauzolejs — lielākās vēsturē zināmās ķīniešu kapenes, ko 38 gadus būvēja aptuveni 700000 strādnieku, kuŗi galvenokārt bija algoti amatnieki, vergi un parādnieki. No tiem daudzi būvēšanas laikā gāja bojā, bet pārējos pēc būves pabeigšanas nogalināja, lai tie neizpaustu mauzoleja noslēpumus, un viņus turpat mauzolejā arī apbedīja. Mauzolejā atsevišķos kambaros ir arī apbedīti citi nozīmīgi Šihuaha laika cilvēki. Protams, to nevar uzskatīt par īstu pazemes pilsētu, taču kapenes ir veidotas līdzīgā veidā. Cjiņu Šihuanu sargā vairāk nekā 6000 no apdedzināta māla izgatavoti kaŗavīru tēli. Taču tas nav viss, jo izrādās, ka kapenes ir piramīdas formā un stiepjas pazemē apmēram 114 metru dziļumā. Griesti ir noklāti dārgakmeņiem, tādā veidā atveidojot debesis, bet mauzolejā plūst dzīvsudraba upes, kam tajā laikā piedēvēja dzīvību saglabājošas īpašības.
Mūsdžo
	Zem Kanādas Mūsdžo pilsētas plešas milzīgs tuneļu tīkls, kas kādreiz bija pilns ar veikaliem, rūpnīcām, mājām, pagrīdes dzertuvēm un spēļu zālēm. Astoņpadsmitajā un deviņpadsmitajā gadsimtā šo alu tīklu apdzīvoja un tur strādāja liels skaits nelegālo ķīniešu imigrantu. Pastāv teorija, ka šos tuneļus kontrabandas nolūkos izmantojis arī pats Als Kapone. Alkohola aizlieguma laikā ASV no 1919. līdz 1933. gadam šī pazemes pilsētiņa kļuva par milzīgu nelegālā alkohola ražošanas un izplatīšanas centru. Pilsētas policijas priekšniekam tā arī neizdevās šo aizliegto nodarbošanos apkaŗot, un pat baumo, ka viņš esot bijis labos draugos ar gangsteŗiem.
Veličkas sāls raktuves
	Zem Veličkas Polijā plešas pasaules vecākās sāls raktuves, kas darbojās 800 gadus līdz pat mūsdienām. 300 kilometrus gaŗos un līdz 327 metriem dziļos tuneļus, kuŗu sienas rotā dažādi sienu grebumi, savieno dažnedažādi koka tilti. 2. Pasaules kaŗa laikā te arī bija poļu pretestības kustības ierīkota lidmašīnu rūpnīca. Nesen raktuves tikušas atvērtas tūristu apskatei,— tika izveidota aptuveni 3,5 km gaŗa tūristu taka. Sāls rūpnieciskā iegūšana pēc 1992. gada postošajiem plūdiem tika pilnībā pārtraukta un nu raktuves ir paredzētas tikai un vienīgi tūristu apskatei. Raktuvju videoeksursiju var apskatīt šeit.
Kuber Pedi
	Kuber Pedi tika atklāta 1920. gadā. Tā atrodas Austrālijas dienvidos. Pilsēta atrodas vienā no tuksnešainākām vietām pasaulē. Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ (liels karstums un smilšu vētras), cilvēki būvēja mitekļus zem zemes, kur temperatūra visu gadu bija 22°C. Mājokļi bija samērā ērti, tomēr nebija iespējams iegūt ūdeni. Šī problēma tika atrisināta tikai nesen, ievelkot ūdens caurules no citiem, ar ūdeni bagātiem reģioniem. Mūsdienās lielākā daļa no tās iemītniekiem ir pārvākušies uz virszemes mājām, taču daļa tomēr palika dzīvot pazemē. Pazemes pilsēta līdztekus tūrismam ir tikusi izmantota arī kā filmēšanas laukums dažādu filmu uzņemšanai, kā arī astronautu treniņzona.