Sahāras tuksneša vidū, 1 kilometru zem zemes bija izbūvēta pirmā raķete, kas cilvēkus spētu aizgādāt tālu projām no šīs sasodīti piesārņotās planētas. Kakas virszemē sniedzās apmēram līdz padusēm, tāpēc visi dzīvoja pazemē, svina kambaros, lai nodrošinātos ne tikai pret radiāciju, bet arī pret smakām.

Cilvēki uz zemes bija sasodīti savairojušies, un galvenā problēma bija, kur likt visus atkritumus, ko viņi aiz sevis atstāj. Tika radīta pirmā centrālā atkritumu un kanalizācijas sistēma pasaulē. Viss bija savienots, ar 1pī frekvences teleportiem, kas atkritumus un kakas nogādāja aiz Ķīnas mūriem. Jā, nabaga Ķīna, bet tā bija vissizdevīgākā vieta kur visu izgāzt, jo tur jau tā bija pārāk daudz cilvēku, kas visu piesārņoja.

Tā nu ASV apvienojoties ar Kolumbiju radīja pirmo teleportu, un izmantoja šādiem nervu nomierinošiem mērķiem. Viss bija labi, līdz kāds tehniķis izdomāja neievērot stingras kontroles drošības noteikumus, jo bija dzēris pārāk daudz paniņas un bija aizmirsis iedzert prostamol-uno. Viņš iegāja kontroles telpā un nevarēja atcerēties, kura poga ir domāta centrālai ūdens nolaišanai. Bija tikai zaļa un sarkana poga. 

Trubadūrū!! Viņš piespieda zaļo pogu, un tā nozīmēja, ka Lielie ķīnas mūri tika teleportēti uz kosmosu, protams, ka bez kakām, jo šīs pogas piespiešanu inženieri nebija plānojuši, un zaļie draugi alkatīgi cerēja, ka lielās masas varēs izmantot dārzu mēslošanai. Tā nu sākās akopalipse, švarcneigera ēras beigas un džekija čana brokastu laiks. Diemžel džekijs nepaspēja pat nomizot banānu, kad pie mājas logiem ieradās kastaņbrūns vilnis.

 

Tā nu tagad šim zinātniekam ir jaizdomā, kura poga ir jāspiež raķetes palaišanai. Kaut viņam veiktos. Ir arī iepriecinoša ziņa, tika atrasts draugiem.lv serveris, un par samaksu var atjaunot draudzības.

Laboja throttle, labots 1x