Vējš ir gaisa jeb atmosfēras kustība, kas rodas, kad saulē sasilušais gaiss kļūst vieglāks un paceļas augšup (gluži kā ūdens tvaiki, katliņam vāroties), bet tā vietā no aukstākiem apgabaliem ieplūst vēsāks gaiss, ko cilvēks sajūt kā vēju.

No poliem uz ekvatoru. 

Tātad gaisa masas kustas galvenokārt nevienmērīgas sasilšanas dēļ. Te noderēs labs piemērs, lai saprastu vēja dabu. Tu jau zini, ka visintensīvāk gaiss sasilst ekvatora tuvumā, kur zeme saņem visvairāk saules siltuma. Vismazāk - polos. Ja nebūtu citu gaisa masu kustību ietekmējošu faktoru, piemēram, Zemes rotēšana ap savu asi, vējš vienmēr pūstu no poliem ekvatora virzienā. Jo ekvatora tuvumā karstais gaiss paceltos augšā, un no zemeslodes poliem ieplūstu aukstais. Bet vējš tik vienkārši nepūš.

Valdošie vēji.

Tiesa, katrā zemeslodes vietā valda tā sauktie valdošie vēji - tie, kas pūš visbiežāk. Kā jau noskaidrojām, saule visvairāk sasilda ekvatora apkārtni un siltais gaiss šajā apvidū ceļas augšup, līdz sasniedz apmēram 12-15 km augstumu. Tad siltais gaiss aizplūst ziemeļu un dienvidu virzienā. No tropiem tā vietā ieplūst citas gaisa masas, un tā rodas galvenie globālie vēji tropu apgabalā, ko sauc par pasātiem. Pie mums Eiropā, mērenajos platuma grādos, tie parasti atnāk no rietumiem - Atlantijas okeāna puses.

Eiropā vējus rada cikloni.

Eiropas reģions atrodas auksto un silto gaisa masu saskaršanās vietā: aukstās nāk no poliem, siltās - no tropu puses. Tāpēc te visbiežāk dzimst cikloni njeb milzīgi atmosfēras virpuļi, kas arī atbildīgi par valdošajiem vējiem Eiropā. Virpuļveida kustība aizsākās, siltajam gaisam ceļoties augšup, bet vēsākajam nākot tā vietā. Šie virpuļi ir labi apskatāmi no kosmosa. Jo lielākā atsķirība starp silto un auksto gaisu, jo varenāki virpuļi jeb cikloni var rasties. Milzīgākie var aptvert pat lielāko Eiropas daļu. Mūsu platuma grādos lielāki vēji dzimst rudens un ziemas sezonā.

Jūras brīzes.

Tomēr valdošie vēji nav vienīgie, kas plivina koku lapas. Reizēm sajūtam vēju, ko dēvē par brīzi un ko izraisa nevienmērīga gaisa sasilšana virs jūras un sauszemes. Dienas laikā sauszeme ir sasilusi ātrāk un vairāk. Tāpēc siltais gaiss ceļas uz augšu, bet apakšā sāk ieplūst vēsāks gaiss no jūras. Rodas lokāls vējš. Savukārt naktī brīze maina virzienu. Tagad siltākais gaiss virs jūras ceļas augšup, tā vietā atnākot aukstākām gaisa masām no atdzisušās sauszemes.

Kalnu un ieleju vēji.

Kalnainos apvidos tiek novēroti lokālie jev ''kalnu un ieleju'' vēji. Spēcīgs vējš, kas pūš lejup no kalniem, tas ir fēns. Tas ir silts un sauss vējš, kas Eiropā ienāk no tropu reģioniem dienvidos un tiek novērots Aplu ziemeļu nogāzes. Savukārt bora ir ļoti stiprs un auksts vējš, kuru novēro kalnu dienvidu nogāzēs. To uz Eiropu atnes gaisa masas no ziemeļiem. Šādi lokāli vēji atrodami katrā no kontinentiem - činuks ASV. Klinšu kalnos, zonda vējš Argentīnā u.c.

Izmērīt vēja ātrumu.

Mūsdienās parasti vēja ātrumu mēra ar kausu - anemometru. Tam ir vertikāla ass un trīs kausi, kas ķer vēju. Apgriezienu skaitu minūtē piereģistrē elektroniski. Parasti anemometram pievieno arī vēja virziena rādītāju.
Anemometra vietā var lietot modernākas ultraskaņas vai lāzera mēriekārtas, kas spēj sajust skaņas nobīdi vai no garām skrējošām gaisa molekulām atstaro gaismu. Reizēm gan vēji ir tik stipri. ka ierīces tiek iznīcinātas. Tāpēc parasti rekodlielos vēju ātrumus nosaka aptuveni. Līdz šim spēcīgākās brāzmas ātrums pasaulē bijis 408 km/h jeb 113 m/s.

Stiprākais vēja brāzmās Latvijā tika fiksēts 1967.gada 18.oktobrī Liepājā - 48 m/s.

Mēra vēju.

Anenometrs ''noķer'' vēju kausiņos un izmēra tā atrumu.

Dienā un naktī pie jūras.

Dienā saule sauszemi sasilda straujāk nekā jūru. Tādēļ siltais gaiss ceļas augšup un plūst uz jūru, bet uz sauszemi atplūst aukstais gaiss no jūras. To sauc par jūras brīzi. Savukārt naktī vējš pūš pretējā virzienā, jo tad temperatūra starpība starp zemi un jūru ir mazāka. 

Laboja nezināms, labots 1x