Ūdens var būt mežonīgs, postošs spēks, taču tas var lietas arī saglabāt. Spēcīgas zemūdens straumes var ātri noklāt kuģus un to saturu ar smilšu aizsargslāni. Sāļais jūras ūdens saēd metālu, taču arī palīdz saglabāt kaut ko no organiskajām atliekām. 

 

Nogrimušie kuģi 

Pasaules jūrās un okeānos atrodas tūkstošiem nogrimušu kuģu atliekas. Vairums kuģu vienkārši satrūd, jo koksne zem ūdens ātri sadalās un tai bieži uzbrūk kokgrauzēji tārpi; arī metāla daļas ātri sairst. Taču daži saglabājušies kuģi atklāj ļoti daudzus faktus par kuģu būvniecību pagātnē. Katra saglabājusies krava arheologiem stāsta arī par tirzniecību un kuģošanas tehniku. Tomēr zemūdens atradumi ir ļoti trausli un to saglabāšanai ir nepieciešama rūpīga konservācija. 

Wreck

 

Karakuģis Vasa

1961. gadā Zviedrijā Stokholmas tuvumā arheologi veica pirmos zinātniskos zemūdens izrakumus. Viņi atrada pazīstamā karakuģa Vasa atliekas, kurš nogrima savā pirmajā braucienā 1628. gadā. Tā izsmalcinātie kokgriezumi saglabājās auksto un dziļo ūdeņu dēļ. Ūdenstārpi šādos apstākļos nevar izdzīvot, turklāt skābekļa trūkums kavē trūdēšanu. Pēc mēnešiem ilgajiem atrakšanas un plānošanas darbiem kuģis tika izcelts sauszemē. Lai saglabātu izmirkušo koksni, tā tika ilgstoši apstrādāta ar karstu šķidro vasku. Vasa tagad ir apskatāms tam īpaši uzceltā muzejā. 

Vasa

 

Vēl daži citi atradumi pasaules ūdeņos 


Ziemeļamerika

Ontārio ezers- 1812. gadā nogrimuši divi karakuģi. 

Santabarbara- Applūdušas indiāņu apmetnes. Atradumu vidū akmens rīki, kuri izgatavoti ap 1500. gadu. 

Mazais Bahamu sēklis- Zelta monētas, sudraba stieņi un monētas, bronzas lielgabali un vara bļodas no 1656. gadā nogrimuša dārgumu kuģa. 

Portjojāla- Pilsēta applūda 1692. gadā zemestrīces laikā; atraktas mājas, krodziņš un darbnīcas. 

Titānika kanjons- Milzīgs kruīzu kuģis Titanic, kas nogrima 1912. gadā pēc sadursmes ar aisbergu. 

 

Āfrika 

Kartāga- Klintīs izcirstā osta ar piestātnēm, ap 841- 146. g. pirms mūsu ēras. 

Aleksandrija- 4. gs. nogrimusī pilsēta; atklātas akmens statujas un ēku detaļas. 

 

Eirāzija 

Portsmuta- Karakuģis Mary Rose, kas nogrima 1545. gadā, bet tagad ir izcelts. 

Sinaņa- Ķīniešu tirzniecības kuģis, kas nogrima ap 1323. gadu kopā ar māla trauku un greznumlietu kravu. 

Uluburuna- Vara un alvas stieņi un bronzas rīki no kuģa vraka, ap 1300. gadu pirms mūsu ēras. 

 

Austrālija  

Portgeorgija- 1882. gadā nogrimušajā agrīnā tvaikoņa Xanto dzinēja, kas tagad ir restaurēts. 

 

Applūdušās pilsētas 

 

Dažādu laikmetu vēstures hronikas stāsta par pilsētām, kuras applūdušas ūdens līmeņa celšanās vai paisuma viļņu dēļ. Zemūdens arheologi nesen atrada senēģiptiešu pilsētas Aleksandrijas daļas, ko iznīcināja 4. gs. notikušās zemestrīces. Iespējams, ka viņi ir uzgājuši arī Aleksandrijas milzīgās bākas fragmentus, kas bija viens no senās pasaules Septiņiem brīnumiem. 

Netālu tika atrasta senēģiptiešu pilsēta Hēraklija, kura 7. gs. applūda dabas katastrofā. No Hēraklijas tika izceltas statujas un akmens izstrādājumi, arī akmens uzraksts ar šīs pilsētas nosaukumu. 

Citie

 

Sarūsējušās relikvijas 

 

Metāls ir īpaši nenoturīgs pret sālsūdeni. Ūdenī esošie neorganiskie sāļi bieži vien izraisa metāla priekšmeta virsmas pārklāšanos ar garozu, kā arī tie saēd priekšmeta iekšējo struktūru. Reizēm rūpīga konservācija šo procesu var apstādināt, taču ļoti reti gadās atrast labā stāvoklī zem ūdens saglabājušās metāla metāla senlietas. Un tomēr šādi gadījumi ir sastopami. 

1972. gadā Riačes tuvumā Itālijas dienvidrietumu krastā kāds nirējs ieraudzīja roku, kas jūras dibenā rēgojās laukā no smiltīm. Tika ataicināti zemūdens arheologi, un viņi galu galā izcēla divas iespaidīgas par cilvēka augumu lielākas bronzas statujas. To darināšanas laiks ir ap 450. g. pirms mūsu ēras, un tās, iespējams, no kāda sengrieķu tempļa nolaupīja romieši. Statujas varētu būt pārkritušas pāri bortam, kad tās tika vestas uz Romu. 

Riače

Laboja Susuris, labots 3x