Šis stāsts ir veltīts pure786.
                                   Atriebes alkās.Pirmā daļa.
Reiz Varrockā kādam pārim piedzima dēls.Viņu nosauca par Puri.Diemžēl uzreiz pēc dzemdībām viņa māte nomira tapēc viņa tēvam vajadzēja par viņu rūpēties.Pēc 10 gadiem kad Purei bija dzimšanas diena viņa tēvs uzdāvināja viņam zobenu jo kopš šī brīža viņam vajadzēja trennēties cīņas prasmē.Viņa tēvs viņam arī iedeva loku un būltas jo pat asākais  zobens nevar nogalināt no 50 metru attāluma ko var labi mērķēta būlta.Tā Pure aizgāja uz trenniņu pie sava skolotāja Henno kunga.Kad viņš nonāca Henno kunga mājā tur neviens nebija!Kad Pure meiģināja Henno kungu pasaukt pēkšņi viņam  priekšā izlēca liels, zaļs nezvērs.Pure tam iecirta ar zobenu un pat nepaskatijies vai cirtiens nogalinājis viņš skrēja atpakaļ.Kad Pure bija nonācis atpakaļ mājās viņš ātri aizvēra durvis jo viņam bija aizdomas ka briesmonis viņam seko.
-Tēvs?Kur tu esi?-Pure kliedza.
-P....Pure...Nāc šurp-viņš sadzirdēja klusu čukstu-
Viņš tālredzīgi izvilka zobenu un gāja balss virzienā.Taču izrādijās ka čukstētājs bija viņa paša tēvs kuram bija norautas abas kājas!
-Pure...piedod ka uzvēlu tev šo smago nastu.......bēdz uz dienvidiem...uz Lumbridžu...tur tevi sargās tavs tēvocis-Pures  tēvs nočukstēja un nomira......
-Tēv nēēēēē....!-Kliedza Pure bet sapratis ka situācija ir bīstama viņš ātri savāca nepieciešamās lietas un naudu viņš izskrēja laukā.Viņš paņēma lāpu un to aizdedzināja, tad pielaida uguni mājai lai viņa tēvam ir cienīgs kaps.Pure nāca no Senkuršiem tapēc viņš ticēja ka viņa tēvs jau ir pie Pērkontēva un tikai sadedzinot viņa ķermeni viņš varēs būt cienīgs stāvēt blakus Pērkontēvam. Kad tas bija padarīts viņš devās prom no pilsētas neatskatīdamies bet ar sajūtu ka kāds viņam seko.
Pēc 10 gadiem.......
Pure jau bija pieaudzis un apmācīts.Viņš Lumbridžā bija apmeties pie sava tēvoča un solijās atriebt tēva nāvi.Vai tā būs?To jūs varēsiet izlasīt nākamajā daļā!
Turpinājums sekos!