Krosa sezona

Skolniekiem prakstiski visās skolās Latvijā ir iekļauta tāda lieta kā kross. Daudziem tā asocējas ar ko grūtu un nepārvaramu turpretim citiem tas izreisa pozitīvas emocijas un azartu par to, kurš nu šogad būs tas pirmais. Taču vai jūs zināt kur radusies šī, tā teikt, tradīcija? Tas viss sākās ļoti "episki".

Vēsture

Krosa skriešana ir sākusies ļoti interesantā un pat jautrā veidā, proti, deviņpadsmitājā gadsimtā Anglijā bērni bija aizrāvušies ar tādu spēli kā "Zaķi un Mednieki" jeb "Papīra medības", kuras kļuva populāras visās skolās jauniešu vidū. Skolotāji, to redzot sāka spriedelēt par to, cik tas varētu būt veselīgi, un, ticiet vai nē, bet viņu lēmums 1837. gadā bija popularizēt skriešanu, kas mūsdienās atnācis līdz pat Latvijai un mēs to pazīstam kā krosu, kas notiek rudenī vai pavasarī. Un laiciņu pēc tam, 1876. gadā notika pirmās sacensības šajā spora veidā Anglijā.

Zaķi un Mednieki

Kā jau minēju, šī spēle tikai izveidota Anglijā. Spēle ir ļoti aktīva un jautra. Spēles sākumā tiek norunāts sākuma un beigu punkts spēlei. Spēles noteikumi ir vienkārši. Tiek izvēlēts viens zaķis, taču lai padarītu spēli jautrāku, tie var būt vairāki, bet tad ir jāizveido vairāki beigu punkti. Zaķim jānonāk no sākuma punkta uz beigu punktu, kas parasti bija grūti šķērsojams un kalnains un kamēr viņš skrien, regulāri jāmētā aiz sevis papīra bumbiņas, lai tevi zaķi var atrast mednieki. Medniekiem ir jāseko bumbiņām, kuras bieži papūš vējs, vai nevar viegli pamanīt, tāpēc tas šo spēli padara aizraujošāku un tas, kurš zaķi noķer pirmais, var izvēlēties kurš būs nākamais zaķis. Tomēr noteikums ir tāds, ka mednieks nedrīkst uzreiz skriet pa taisno uz finišu, zaķi parasti noķēra pirms tā sasniegšanas.

Par krosu mūsdienās

Kross ir skrējiens, kas parasti sasniedz 4 - 12 km, taču jaunākiem skrējējiem šī distance ir daudz īsāka- sākot no 500 metriem. Skriešana notiek svaigā gaisā, pa zāli, pa mežu, pa pauguriem vai vienkārši taciņām. Distances sievietēm un vīriešiem atšķiras pēc garuma. Kross ir īsts pārbaudījums netikai miesai, bet arī garam, jo izturība patiešām ir nepieciešama. Kross parasti notiek rudenī vai pavasarī, kad nevar garantēt par laikapstākļiem vai temperatūru izmainām. Šis viennozīmīgi ir viens no atlētiskākajiem sporta veidiem, kurš ir pilns ar pārbaudījumiem. Kross ir indviduāls sporta veids, kur var paļauties tikai pats uz sevi, lai gan starts tiek dots daudziem cilvēkiem, kuru skaits var būt atšķirīgs un tam nav pamatvienības.

Ko par korsu saka Latvijā slavenā vieglatlēte Jeļena Prokopčuka

„Man prieks, ka dalībnieku skaits palielinās ar katru gadu. Skriešana ir viens no galvenajiem veselības stūrakmeņiem. Tā kā daudziem ieradumiem pamati tiek ielikti skolā, tad skolu kross ir lieliska izdevība pilnveidot savas skriešanas iemaņas un tādējādi stiprināt savu veselību”

Manas domas par krosu

Izdomāju šo rakstu taisīt šodien, jo tieši šī bija tā diena, kad skrēju pavasara krosu un tieši skrienot man radās šī ideja. Kross ļauj tev sevi pārbaudīt un izlikt savu enerģiju. Jau no pamatskolas es vienmēr piedalos un man nav lielas pretenzijas pret šo izkustēšanos.

kross